ulzha ([info]ulzha) rakstīja,
@ 2009-06-17 18:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Jumti jumti
A kā senlatvieši noteica saulgriežu dienas, kad vēl nebija kalendāra, kur paskatīties? Tieši pirms tās piesaistīja kristietības svētkiem. Vai nenoteica (ti, arī nesvinēja nekādus pagānu saulgriežus)? Ir kaut kur folklorā saglabājies par pašu procesu? (Nu tur, ēnu pētīja, vai robiņus vilka dienām? Un kā izgāja no situācijas, kad viens kaimiņš saskaitījis vienu vakaru turp vai šurp nekā otrs?)

Vai arī Jūlija kalendārs un/vai astronomiskie fakti bija kaut kādiem vaidelošiem notaļ zināmi, un tie pačivināja masām?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]helvetica
2009-06-17 18:50 (saite)
pēc mēness kalendāra, skaitot augošos/pilnos/dilstošos/tukšos mēnešus. Nu, līdžigi kā lieldienas nosaka - katru gadu citādākas iekrīt..

(Atbildēt uz šo)


[info]sisenis
2009-06-17 18:54 (saite)
neatceros kur lasiju, bet tur teica ka šie iegrebuši kādā vietā (akmenī, kokā vai mājā) robu, un kad pret to vai tajā nostājusies saule, tad īstais laiks klāt!

(Atbildēt uz šo)


[info]dex
2009-06-17 19:12 (saite)
Līdz kuram tur gadsimtam vispār neskaitīja. Ja bija noteikta kāda tikšanās, tad atzīmēja koka gabalā katru dienu svītriņu un tad piem. pēc 9 (deviņi kā šitā, šitā un vēl tās svītras, nevis deviņi) svītrām tiekamies.
Vēlāk bija tādi guru, kas skaitīja laiku. Ar visādiem paņēmieniem (sauli, ūdeni, kokus, zvērus etc.) noteica šī brīža atrašanos gadā un tad arī ar tādu laika skaitīšanas koku zināja kur gadā atrodamies. Tie bija viedie pie kuriem citi gāja klausīties kas šodien pa dienu un kas būtu jādara.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?