a) Džips, ceļojums un alkohols, kā te pierasts.
b) Kāds solīds pensiju fonds Austrijā, lai vecumdienas var bavadīt mājiņā jūrjas krastā, necīnoties par izdzīvošanu, bet gan rakstot megaapcerējumu par landsknehtu lomu Livonijas karos. :)

domāju, ka a) visdrīzāk. jeb naudas relatīvi ātra notriekšana. es vēl nezinu, cik tur būs, bet gan jau ne pietiekoši, lai ieguldītu. un nav tādas ciešas apziņas, ka nodzīvošu līdz vecumdienām.
kaut kā gribas pazust no šejienes uz kādu siltu, relatīvi mierīgu vietiņu. es to pat nesauktu par paranoju - tā vienkārši ir apzinīga domāšana par sevi, paskatoties, kam dzīvojam blakus. un tas ir tikai viens no daudzajiem iemesliem.

Katram savi plāni. :) Es, par provi, trakoti nožēloju, ka neesmu apveltīts ar Nostradamusa talantiem un jau pirms gadiem 20-10 neapjēdzu, ka ja vēlos vecumdienas pavadit mazā būdiņā kur Gruzijas vai Portugāles piekrastē, lasot grāmatas, sildot kaulus vakara saules staros un skaipojot ar mazbērniem, vajag laikus pašam sākt veidot uzkrājumu kaut kur tādā zemē, kur valdība nekonfiscē bankas, kad budžetā tukšums iestājies. Tagad gan grasos to darīt, tak šaubos, vai atlikušajos gados izdosies ko daudz atlikt. :)

tur nevajag pareģa talantu, vienkārši sekot savai apķērībai, intuīcijai. un loģikai. loģika diktē - pamet nah šo valsti pēc iespējas ātrāk, hahaha!
bet, nu, pieņemu, tu esi no citas paaudzes, kas nozīmē, ka sāki veidot ģimeni kaut kad deviņdesmito sākumā. līdz ar to limitētākas iespējas. don't get me wrong

Desmitniekā! Kad mainījās spēles noteikumi, vilciens jau praktiski bija aizgājis (nu un pagāja laiks, kamēr cilvēks saprot, ka noteikumi mainijušies). Ļoti labprāt sevi dēvētu par "zudušo paaudzi", ja vien šādi sevi nedēvētu aš vai visas paaudzes pēc 1914. gada. :)

Pēc iespējas ātrāk nevajag - sliktāk jau nebūs. Rūgtumu dažkārt uzdzen sapratne, ka pie ne visai sarežģītām manipulācijām un mazliet loģikas varētu būt daudz labāk un vieglāk, nevis tas, ka būtu kā īpaši slikti (vo par provi vergiem Brazīlijas dimantu raktuvēs vai kārtējā nacionālā vai reliģiskā slaktiņa līdzpilsoņiem kur ellē ratā Āfrikā ir kudi grūšāk). Bet puikam mācu mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, lai nebūtu nolemts mūžīgi būt misteru Tventiju pavalstnieks.

Starp citu, vēsturi studējis esi un strādā šajā jomā, jebšu tāpat vien, hobija pēc ar to aizraujies?

tā LV kontekstā ir zudusī paaudze, visnotaļ.

tas ir labi, ka māci. nē tiešām. bet, ceru, ka metode ir atbilstoša viņu personībām. jo metode bieži vien ir svarīgāka (as in - tā vispār nosaka to, vai cilvēks mācīsies). jā, tas ir žēl, ka mani vecāki nesaprata to, ka vissvarīgāk ir mācēt mācīties, nevis kaut kāda iekalšana vai kas tāds. man nekad netika skaidrota jēga, koncepts, idejas būtība. es domāju, ka, būdams apķērīgs bērns, es to tiešām būtu sapratis. kaut daļēji. vismaz man prieks, ka vecāki attīstās, un, cerams, katra paaudze kļūs arvien pašapzinīgāka jeb pašnoteicošāka tieši zināšanu, pašapziņas, intelekta sfērā. brīžiem šķelmīgi kļūst, iztēlojoties, cik daudz nosaka audzināšana. un žēl, ka šim vārdam ir slikta noskaņa, pateicoties nebeidzamajai spējai uz kognitīvajiem aizspriedumiem.

uh, es esmu studējis jurisprudenci. vēsturi - tik cik tiesību vēsturi un tās filozofiju kursā, kā arī mūsu valstiņas tiesību vēsturi (kas sevī lielā mērā iekļāva psrs tiesību vēsturi).

es teiktu, ka 98% zināšanu esmu ieguvis internetā, kārtējo reizi atvēris 100 tabus ar dažādām interesantām lietām. piemēram, tā pati wiki - es zinu, ka tas nav diezko credible avots (lai gan pārsvarā ir, tomēr var uzrauties), bet es riskēju, jo tā ir vieglāk. ļoti haotisks pseidoautodidaktisms. jo vēsture nav mana interese - tas ir kas tāds, bez kā zināšanas es justos tik sasodīti apdalīts un samulsis kā tādā spēlē, kur mani iemet, tikko pamodušos, un liek spēlēt bez jebkādu noteikumu zināšanas. vēl man šķiet, ka zināt vēsturi (smieklīgi vārdi - zināt vēsturi; pārfrāzēšu: zināt likumsakarības un cēloņsakarības, jo tās atkārtojas, un nosacījumi bieži vien ir identiski), ir modernā cilvēka privilēģija, no kā atteikties nozīmē apzīmēt sevi ar "vispārēji ignorants" zīmi. that said, man nav pretenziju pret vispārīgu ignoranci cilvēkos, ja vien viņi nesāk murmulēt par politiku vai diskutēt par cilvēktiesībām and shit. tad gan man ir kauns par viņem.

nekad neesmu izlasījis nevienu vēstures grāmatu, atskaitot romantisko literatūru bērnībā par konkistadoru iekarojumiem (arturs lielais?), pirātiem un tādām lietām.
būtībā jau mani ievelk tajā visā izklaides aspekts - vēstures romantizēšana (pretstats zinātniskajai metodei). pārsvarā visu informāciju iegūstu, sākot lasīt rakstus par ieročiem, kariem, stratēģijām un taktikām un tamlīdzīgām lietām, lēnām nokļūstot līdz personāžiem vai sociumiem, grupējumiem, organizācijām. smieklīga metode.

kāda ir tava saistība ar vēsturi?

Man ar to bērnu mācīšanu bail iekrist pretējā grāvī: cilvēkam nepieciešams tas posms, kad viņš tic Lieldienuzaķiem un Lāčplēšiem - ja no sākta gala viņš redz kritiskās domāšanas modeli, man bail, ka var iebraukt pretējā grāvī, tb no ticības mītiem uz neticību nekam.

Juristiem ir laba izglītība. Apskaužu jūs par palīgmateriāliem, kas dīvaini. Laulātās grāmatu plauktā ieraudzīju, cik juristiem satulkoti ir viduslaiku tiesību avoti, ko nez kāpēc VFF studenti acīs nav redzējuši (ja vien kāds no malas nepačukst, ka kas tāds jāmeklē), - tāpēc vien bija vērts ar juristi sapīties. :)) Un forši tas, ka mācību procesā, apgūst pasaules sarežģītību, tb pasaule nav melnbalta un jebkuru procesu var aplūkot vismaz no 2 skatu punktiem, kas bieži vien vienlīdz patiesi, bez ideoloģizācijas. Vēsturniekiem šis process ilgāks, jo pati nozare tradicionāli ideoloģizēta, un arī cilvēki dodas tajā studēt ar tendenci, kas ne vienmēr pazūd. Bet tā kopumā, galvenais jau iemācīties mācīties un atsijāt graudus no pelavām, jo māca (vismaz teorētiski) visur).
Ja interesē Eirōpas jaunie laiki (Spānijas Filipa II impērijas spožums un posts), un lasi krieviski, varu iedot linku uz viena krievina blogu, kur šis trakoti interesanti par jauno laiku militāro un fiskālo vēsturi izvēršas (starp citu, arī jurists pēc izglītības). :)

Ar mani nav nekā interesanta: kopš vērnības hobijs, taču studēt vēsturi uzņēmos tikai pēc 30 (jaunībā vecāki atrunāja: ko līdzīsi, tur viss ideoloģizēts, viens vienīgs marksisms/ļeņinisms). Aber kad absolvēju, pēc tam pirmo grādu dabūju, iemetu diplomu atvilknē un svētdienās ko palasu - alma mater mani par lektoru neņem (kā atklāti pateica: katrs jaunpienācējs nozīmē naudiņas uz deguniem pārdali), tā kā atliek vien hobija līmenī - ir ar kamrādiem pie alus kausa par ko paspriedelēt.

par LU juristu bak.programmas izglīt.kvalitāti vēl varētu pastrīdēties. un vispār es ļoti netieši par sevi izteicos - es neesmu pabeidzis un noteikti arī nepabeigšu (nokārtoju visus kursus, taču neuzrakstīju bak.darbu; sirsniņā vismaz sajūta, ka esmu "pabeidzis", pohuj par papīru vismaz pagaidām).

vannu pilnu ar šampanieti

ar šampinjoniem

šampinjoniem, vistiņu un citiem gardumiem.

fungal bath. tas būtu kolosāli. man būtu vannasistaba, kur vannā augtu dažādas sēnītes.

pirms aizmūc uz jamaiku vai dienvidāfriku, man jāsavāc tie krusti. bet labāk nopērc milzīgu akvāriju sēnēm vai izdari ar to naudu kaut ko saprātīgu (investēt, ja labi grib, var arī 1 eiriķi). kroč, better behave yourself.

esmu nodrošinājis 1. behave soli, pasakot, lai nauda tiek glabāta pie viņa. bet, ja tā padomā - kāpēc behave? kāda jēga krāt, investēt, nopelnīt vēl vairāk? princips taču tas pats - notriekt naudu. ja nu es sapelnu tik daudz, ka viens pat nevaru notriekt?! tādi scenāriji mani mulsina.

kaut kad jātiekas. savākt var enītaim. un atnākt ciemos principā ar. un, lūdzu, ja vari, painteresējies par grāmatām n shit. nav kur šobrīd, saproties.

es krāju un notriecu visu to cilvēku naudu, kuri nezina, ko ar to darīt vai arī nevar notriekt. tāpēc behave. ceru nodzīvot ilgāk par tevi, haha ;)

nopērc mūzikas staffu

tas man ienāca prātā, bet man tieši šajā dzīves posmā baigi daudz nevajag. it kā varētu iztērēt naudu, iegūstot labāku toni, taču man nav tādu projektu, kur es ieliktu savu sirsniņu pavisam. ja būs, tad noteikti. jo es zinu, ka, ja es ielieku sirsniņu, tad ir labi. un, ja ir labi, tad var vēl labāk ar krutu aparatūru. šito komentāru var viegli pārprast.

nopērc labu, vecu amerikāņu lampu pastūzi un tādu pašu kabinetu

labāk krievu vai east german, hehe. īstenībā es ļoti, ļoti gribētu trace elliot britu lampu pastūzi. tas ir kaifīgākais aparāts, ko esmu spēlējis.

tu pirki britu/vācu ebayā? vai amīšu? īstenībā varētu, neiztērējot tonnu naudas, nopirkt kaut kādu un sačinīt (pats gan neprotu, bet ir cilvēki). pa cik ņēmi savu?
un tad vēl vispār varētu 1x15 kabu pilnai laimei (kopā ar esošo 4x10).

ar "tādu pašu kabinetu" domā "vecu amerikāņu kabu"? jo modernajos principā arī var panākt to pašu skaņu (koks un tumba tomēr). galvenais, lai kvalitatīvs dizains un labs spīkeris. par labiem/lētiem vai vidēji dārgiem 1x15 noteikti jāpalasa, pirms jāpērk.

Par trace elliot neko nezinu.
Pirku angļu ībejā, lēta attransportēšana uz šejieni - pilns ss.lv ar busiņiem, kas kursē no anglijas uz šejieni.
man sanāca ļoti lēti, bet tas pārdevējs pats nolažoja, sanāca ap 900 paundiem galva + kabs (ledusskapis) + transports 60ls.
kabinetus mūsdienās ražo no mdf, kas ir no skaidām salīmēts finieris. vecos kabus taisīja no vienlaidus baltijas bērza finiera. vienlaidus finieris ir blīvāks un masīvāks, kabi no tāda skan krietni labāk par mdf. lai gan tas vecais ledusskapis ir no mdf un skan forši. lai gan lai gan savu diy 2x15 kabu taisīju no parastā finiera un viņš skan dievīgi, bet grūti salīdzināt 8x10 ar 2x15

es ceru, ka koncī būs ledusskapis. ā, un, ja tomēr būs 2x15, tad varbūt varam pielikt 2x15 klāt manu 4x10, lai lielāks tonālais potenciāls un, simply, pisaks? :)

tā jau nojautu - ka mūdienās iziet uz kvantitatīvāko metodi kabu būvēšanās - tik ļoti, ka tā kļuvusi/bijusi/pastāvēs kā absolūta norma. 'tis ok.

trace elliot ir kaut kas ūber. tāds punch, ka hujeju. rekur dzirdams (tranzistornieks) - http://youtu.be/rEeiWYJZG-g (skaņa gan kā jau no videokameras miķa - hujovā; bet var just toni un punch'u). viņus ražoja 80tos britānijā. tagad laikam ražo usa. bet gribas tieši to vintage 80to.

ledusskapis būs. 2x15iekam noplīsis skaļrunis, kas izrādās nemaz nav noplīsis. tam 2x15 man patīk, ka nav jūtamas 100hz rezonanses, ledusskapim ir, bet tas no spīkeru lieluma atkarīgs laikam

Tas ko Kārlis teica par pastūzi + kabu.
Un vēl Rickenbacker basu, piemēram no 4003 sērijas. (vaļsirdīgi atzīstu, ka man uz šo agregātu personiska kāre..)

o, jā, es vispār ļoti gribu jaunu basu. un vecais labais riks man ir paticis vienmēr. nē, es to pat dievinu. visādā ziņā. bet, bļin, kaut kā acis krīt uz banālo fender amīšu jazzbass. es vienkārši ar to justos ļoti komfortabli, un tam ir tonis, ko man aptuveni vajag. toņi, ne tonis.

rikam, savukārt, arī ir burvīgs tonis, bet tas būtu dārgāks. lai gan, ja tā padomā, amīšu fenders uzreiz būtu jāpiečinī, nomainot pickupus, iekšas un bridge, bet ricku varētu nečinīt. varbūt beigu beigās tas izmaksātu tikpat.

Turklāt, tie Fenderbasi visādās variācijās redzēti atliektiem galiem. Savukārt Riku, man šķiet, Latvijā neesmu redzējis nevienam. It kā nav būtiski, bet trū hipstera interesēs tomēr svarīgi, heh..

Ja nopietni, manuprāt Rickenbacker skaņa (ar tikpat cienījamu ampu) ir über alles. Un punkts.

polikarpam no rūsas ir rikenbakers

Točna! Lemijam no Motorgalvām gan arī he..

Ja kas, normāls amerikāņu ražojums fenderam varētu būt naudās līdzvērtīgs. Pavirši papētot, abiem kaut kas ap 2 taukšķiem dolāru..

nopērc kokakolas akcijas