:)

es taču būšu tev minējis, ka esmu joske?
nu, ne tāds baigi simtprocentīgs un nepavisam ne apgraizīts vai sin-a-gōgā iesvaidīts, bet tomēr.
mans mīļais pastnieks arī ir žīdiņš. viņš man regulāri zvana 8:00 no pasta nodaļas un panīgri čērkstošā balsī ķērc: nu, Jāni, tu tad, ghh-grh, būsi desmitos mājās, ghrr? tev atkal paka ar ghrghr grāmatām atnākusi!
[jau vieglā stounā] – klau, mīļais, es taču pats varu aizstaigāt pakaļ…
[riktīgi sabozies] – tu ko te iedomājies, ghrrrr, – ka es nevaru vienu mazu paciņu tev nogādāt?! es tad zvanīšu no lejas, lai man nav jāiet augšā pa tām ghrrrr stāvajām trepēm. [signāls, žests]

pāris reizes esmu domājis – nez, šī īpaši labvēlīgā attieksme no rajōna komunikāciju čempiōna man izkritusi brālīgā uzvārda/deguna pēc vai dēļ citiem, nesemītiskiem apsvērumiem.

acumirklī fōnā tinas šis rullītis, par poļu un žīdu savstarpējiem aizvainojumiem un piedošanām:
POL vs JWE

man jau tu vari nepiedot, bet, ja kāds pacels roku, mēli vai klausuli pret manu pastnieku, vročīld-or-not, tam būs jāsaskaras ar dūriņas Ezekiel 25:17 nekavējošu implementāciju.

{lai labi rakstās! pirms pāris vakariem bijām Ādmiņu ielas pagalmā: mēģim fōnā skanot, pagrīdes ceļā no džekiem pirkām austeres}

Silti sveicieni ar pievienošanos mūsu domubiedru pulkam. :-)

nebaro troļļus

no tās pašas miskastes, no kuras nāk priekšstats par biedējošajiem feministiem, nāk arī citi bubuļi – biedējošie kultūrmarksisti, sorosīti, geji, (((viņi))) utt. tu vēlies plecu pie pleca ar tiem, kas vēl tālāk ir aizdirsušies, apsaukāt feministus, un tad ieņemt pārprastu pozu, ja uz šo sakarību norāda

un kādi bubuļi nāk no tavām regresīvo konspiratīvistu miskastēm? baltie nacionālisti, balto privilēģijas, intersekcionālisms, kapitālisma krīze, strukturāla apspiešana, populistu sazvērestība, koloniālisms utt?

tu esi ļaundabīgs debiliķis, tāpēc atbildu gadījumam, ja kāds cits lasa

bubulis ir iedomāts bieds, bet etnonacionālisms ir būtisks un augošs politisks spēks, un tā briesmas ir redzamas 20. gs. notikumos. vīriešnīdēji/"feminacisti" kā atainoti youtube krindž kompilācijās un tumblrā nav būtisks politisks spēks. feminisma nozīme ārpus interneta caurumiem ir par līdztiesību. attiecīgi, tepat cibā ir pilns ar labi zināmiem un uzmācīgiem nacīgiem tipiem, bet nav zināmu "feminacistu"

pārējie piemēri arī ir dziļi aplami. peļņas motīvs ir amorāls; tā briesmas ir uzskatāmas. koloniālisms ir vēsturisks fakts, un šovinisms nekur nav izzudis. tie nav bubuļi

iedomāts bieds, t.i., bubulis jeb sagrozīta realitātes izpratne tiešām ir uzskatīt etnonacionālismu (vairuma Eiropas un Āzijas valstu jēdzienisko pamatu) vai nacionālismu vispār par kaut kādu draudu, kur nu vēl caur to skaidrot 20.gs nelaimes, kurās lielāko postu radīja tieši kreisi ievirzīti spēki, domātāji un praktiskās politikas.
feminazi tipa politikas praksē ir realizētas daudzās valstīs, nemaz nerunājot par Zviedriju un Skandināviju vispār, bet pat par tik nosacīti konservatīvu zemi kā UK, arī Kanādu, Franciju utt. tādā ziņa feminazi ir daudz lielāks un ietekmīgāks spēks par dažādiem etnonacionālistiem. vairāk par politisko, feminazi diskurss īstu pasaules uztveres katastrofu ir radījis akadēmiskajā vidē, un tas ir nepiedodami un ar daudz tālejošākām sekām.
cibā ir tikai viens īsti nacīgs tips, Gedroics, pārējie ir bubuļi, tavu iedomu un kritiskās domāšanas trūkuma augļi.

amorāli ir uzskatīt, ka gribēt par savu darbu un ieguldīto laiku saņemt taisnīgu un pelnītu samaksu ir amorāli.

Skat, kādā kompānijā tavi uzskati tevi nostāda - antifa, Pols Pots, Pēteris Stučka, Staļins, Džeremijs Korbins, Čomskis. baisi! Man tavā vietā būtu kauns par savu eksistenci.

es absolūti nosodu autoritārismu. runa jebkurā gadījumā nav vienkārši par ideoloģisku radniecību, bet par dzīvošanu greizajos spoguļos – safabricētu pasaules ainu

salīdzinot ar mūsdieno kreiso un progresīvistu masīvi sagrozīto pasaules ainu, “kultūrmarksisma”, holokausta skeptiķu vai balto genocīda saucēji tiešām ir tikai ziediņi.

kreisā politika piedāvā rīcībpolitiskus risinājumus; labējā piedāvā grēkāžus, identitātes politiku un diskreditētu un postošu rīcībpolitiku kā "trickle down". tu esi galējs uzskatāms piemērs labās politikas intelektuālalajam bankrotam; nav iespējams vienoties par *jebkādu* kopsaucēju par jebko, un viss grozās tikai ap "uzvarēšanu" jeb iespītēšanu.

labējā politika jau gadsimtiem piedāvā rīcībpolitiskus risinājumus; kreisie piedāvā grēkāžus, šķiru naidu, identitātes politiku un diskreditētu un postošu rīcībpolitiku kā "centralizācija", komand- un plānveida ekonomika, valsts iejaukšanos visās dzīves sfērās, affirmative action, indoktrinēšanu valsts izglītības iestādes, bezgalīgas rindas soc.pakalpojumos utt. tu esi galējs uzskatāms piemērs kreisās politikas intelektuālalajam bankrotam; nav iespējams vienoties par *jebkādu* kopsaucēju par jebko, un viss grozās tikai ap "uzvarēšanu" jeb iespītēšanu, un pagātnes izdzēšanu un reakcionāru apkarošanu

ideāls ir bezšķiru sabiedrība, kurā attiecīgi nav šķiru naida. grēkāži ir, piem, mazākuma grupas; īstas problēmas ir tādas kā draugu (crony) kapitālisms, un konkrētas rīcībpolitikas ir tādas kā regulācija, progresīvie nodokļi, u.c. labējie ir aizdirsušies līdz peļņas motīva fetišizācijai, kas nepiedāvā nekādu risinājumu crony kapitālismam un monopolismam, bet, tieši pretēji, saasina problēmas. mērena kreisā politika tādā ziņā ir pat vairāk par "brīvo tirgu". ar mani vienoties var uzskatāmi par daudz ko; vaina ir tevī, kas pārstāv neatšķaidītu labējo spīta politiku – "uzvarēšana" ir atkarīga no tā, cik izbesīta ir otra puse. stulbums tajā spēlē lielu lomu; jābūt dziļi garā nabagam, lai teiktu tādas lietas kā tu un droši vien justos viltīgam

pirmkārt, šķiras koncepts ir gandrīz fake social science, otrkārt, “bezšķiru sabiedrība” ir tikpat riebīgs, t.i., nihilistisks, pasauli noliedzošs ideāls kā “bezrobežu sabiedrība” vai “pasaule bez valstm” vai “visiem visu par brīvu” - proti, ideāli, kurimpraksē ir radījuši tik daudz ciešanu un pseidoproblēmu, ka jābrīnās par šo ideju dzīvotspēju, acīmredzot, atmetot Dievu, tukšumu vajag kaut kā aizpildīt.
tāpat empīriskā prakse rāda, ka “regulācija” prasa arvien lielāku regulāciju, radot stagflāciju, kādēļ vispār tolaik plašās rietumu ekonomistu aprindās nostiprinājās ideja par trickle down. protams, piesiet man kapitāla un pelņas fetišizāciju ir absurdi, bet tākā tas tik ļoti kaitina tādus kā tu, polemisku principu dēļ ir vērts arī aizstāvēt pat trickle down un neoliberālismu (tiesa, kapitālisms no komunisma pēc uzstādītajiem mērķiem sevišķi neatšķiras - visas zemes elektrifikācija)

sociālistu un dažādu kreiso politiku vēsturiski empīriskais track record tiešām ir tik nožēlojams un bēdīgs, ka tādos aizvēsturisku 18./19.gs nerelevantu teoriju atgremošos musinātājos kā tu vienkārši nav jēgas ne klausīties, ne diskutēt, ne uzskatīt par jebkādā veidā leģitīmu daļu no publiskās vides.

cita starpā, nelasu tavu šļuru

antifa un maoisti arī nelasa, malacis

Jā, man tava pozīcija tapa skaidra. Uzskatu, ka mums nav vērts turpianāt par šo tēmu. Es vispār to savu komentāru veltīju ingmara postam. Par savu politnostāju runāju nelabprāt, jo man tāda nav. Es vienkārši smejos un turpināšu smieties par visiem, kuri man liekas smieklīgi.

centrisms ir viltus neitralitāte; tā ir iestāšanās par pastāvošās kārtības nepilnībām. tā ir labākajā gadījumā nepārdomāta un sliktākajā negodīga nostāja. dompilna konservatīva nostāja ir nebeidzami cienījamāka, pat ja es tai nepiekrītu

orange man bad?

tīrs npc teksts

tā vismaz ir ironija, proti, spēja abstrahēties, palūkoties no malas un kritiski vēsi izvērtēt situāciju un sniegt par to daudzdimensiju vērtējumu, nevis tavs viendimensionālais, ideoloģizētais, taisnpieru bulšits

Centristu un klasisko liberāļu problēma ir, kā savulaik izteicās Donozo Kortess, ka viņi maisās pa vidu un aizsedz skaidru šāviena līniju starp abām pusēm.

Nav tādu abu pušu. Tā ir ilūzija.

Ja atnāk īpatņu grupa, kuri grib radikāli saraut saikni ar pagātni un doto realitāti, ieviest neskaitāmas regulācijas, palielinot valsts aparātu, regulēt publisko vai pat privāto runu, pārdefinēt jebkādas vēsturiski iesakņotas attiecības starp vīrieti un sievieti, paaugstināt nodokļus vai vispār ņirgāties par privātīpašumu, savest visādus migrantus un pasaules grūtdieņus, jo, redz jāuzņemas atbildība par saviem hipotētiskajiem kolektīvajiem pagātnes grēkiem - šie ļaudis jau gribot negribot paši sevi ir nostādījuši “otrā pusē”.

Mab mūsdienās ir grūri tā patiesi kaut kam noticēt.

Divas puses ir ļoti vienkārši. Kā golivudā - "labie" un "sliktie".