man gan savā ziņā patīk, kā viņš blamējas un diskreditē arī sev līdzīgi domājošos.

jūsējveidīgie jau diskreditēti līdz neatgriešanās punktam. redzi, tu vari ierakstīt atbildi uz šo komentāru, un jau būsi divreiz diskreditētāka par mani

Personīgā svarīguma sajūtas pietūkums much?

es domāju, ka šajā teikumā Krišjānis izskaidro to, kas viņš ir un kāpēc raksta tā, kā raksta. un tas palīdz (vismaz man) nedusmoties (vismaz vairs ne tik daudz) par to visu.

nu, nu, es arī gribu zināt, ko t ā d u un kā krishjaanis raksta

nu, tu jau pats zini. es arī nedomāju, ka mans skatījums uz tevi būtu gana interesants un tā vērts, lai to te izklāstītu.

es nejautāju par skatījumu, privātie viedokļi tiešām ir neinteresanti, mani drīzāk tiešām interesē, kas ir tas baigi "skandalozais", ko (un kā!) es rakstu

tu uzraksti, ka "mūsveidīgo" teiktajam jau pašam par sevi nav jēgas un šī nav pirmā reize, bija taču arī šis: "Es tikai vēlos noskadrot, kā konkrētais lietotājs pamato savu nostāju, patiku vai nepatiku konkrētā jautājumā, lai pēc tam pateiktu, ka viņa uzskats ir sūds. Bet nē, redz, izrādās kādam tā ir nepareizo uzskatu apkarošana."

un vienkārši mīļā miera labad tu varētu nesākt tagad žēloties, kā tev sien kkādu pagātnes huiņu klāt vai ka tu to tā nebiji domājis un, nabadziņš, esi pārprasts, vai ko nu tev tur gribās teikt, jo tu mēģināsi to izmālēt tā, ka tas neko nenozīmē, un tev varbūt arī ir ok mētāties ar šādiem izteikumiem, bet manā (un, šķiet, ka daudzās citās) pasaulē tas tomēr nav ok un liek cilvēku uztvert ļoti nenopietni. savukārt tad, kad cilvēku uztver nenopietni, gribās par viņu nedaudz pasmieties (kas noteikti ir drausmīgs grēks, gan jau es tikšu kaut kā par to sodīta).

un, ja godīgi, dažreiz man ir žēl, ka tevi nesaprot, jo nepazīst un dažreiz tev ir interesantas domas, bet, ja godīgi, man žēl, ka tas ir aizgājis tādā dirsā, tev tomēr ir baigais potenciāls. gan jau, ka tev tāpat šķiet par mani (nu, ka ir dirsā) un tas ir ok. neapvainojies tikai, ja?

Zini, es ļoti šaubos, ka kāds patiesi domā tieši kā krishjaanis. Jā, cibā esmu ievērojis (un pat pāris jautājumos viņam piekrītu es), ka dažos aspektos viņam ir līdzīgi domājoši cilvēki, taču līdzās tam esmu ievērojis, ka viņu domas bieži atšķiras ļoti daudzos citos jautājumos. Krishjaanis mums ir tāds izteikts individuālists.

nu paga, viņš savu libido izliek rakstīdams tik daudz. Iedomājies, tā vietā, lai ražotu spermu kāda pežukā iekšā, viņš ražo tekstus. Kamēr sakāpj aizvien vairāk un vairāk galvā.

Tā kā man ir viegli viņa tekstu lasīšanu samērot ar viņa spermas ēšanu, man labi izdodas tiek skrullēt pāri.

Tieši tā. Mazāk cibas/politikas/sausas filozofēšanas vienatnē - vairāk realitātes, cilvēcisku pieredžu un tādā garā. Viepusēja attīstība nav veselīga. Jāatzīst, es lasu tikai tos viņa tekstus, kas nav izteikti gari vai arī, ja ir gari, tad kaut kādā mērā man interesē (parasti ne īpaši gan, jo nav noskaņojums tādiem jautājumiem, patiesi - ciba vairāk asocējas ar trulo, bet mīlīgo izklaižu pusi).

Ko tu zini? Varbūt viņam IRLā ir vesela grūpiju armija ar līdzīgiem uzskatiem, kas tieši nostiprina viņa pasaules redzējumu.

nez, neesmu īpaši lasījis, bet pēc tās viņa rakstīšanas degsmes brīžiem šķiet, ka tas ir kaut kāds troļļa projekts, tjipa cehs.lv stilā, lai raisītu riebumu pret dažādām tēmām, galvenokārt jau reliģiju.

Tikai nevajag. Visi tie troļļi, kas viņu apdirš par reliģiskajiem jautājumiem jau defoltā izjūt riebumu pret reliģiju. Viņš nav trollis, prosta ''passionate guy''.

Tiesa, ulva teoriju nenoliedzu. Man pašam tā ir bijis.(tagad vairs nav jo nestāv lol)

lab lab, paliksim pie teorijas, ka ar koka galu tiek urbināta dibena ieeja ;)

Lol, ja neāksties - neatgriezeniski? (ja tas ir tikai emocionāli, tad gan jau, ka nē; k-gan arī fizioloģiski lietas var atgriezt ar laiku, ja ir motivācija).

Galu galā man šķiet, ka krišiņā ir nedaudz jaunības naivums, dumpinieciskums un nedaudz no tā, kas ir manā aprakstā (tomēr tas ir pārāk jūtams - tāds ideālisms un tāda apņēmība turpināt un tik ļoti izvairīties no publiskas pašanalīzes, kā arī tas, ka viņš vispār nerunā par emocionālo/subjektīvo sevi tajā visā polit/soc kontekstā (tas gan nav nepieciešams, bet "veselīgi cilvēki", kuri raksta tik daudz un plaši, agri vai vēlu ļausies savam ego un iepirdīs kaut ko par svarīgo sevi).