6:41PM
amuse bush
Runājot Junga vārdiem - jo cilvēks ir autentiskāks pret sevi, jo mazāk viņam ir draugu (nevis patieso sirds/bērnības draugu, bet gan cilvēki, kas ir kā sekas faktam, ka uzturoties bieži sabiedrībā). Cilvēku grupas agresīvi aizstāv savas nerakstītās vienošanās, savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedod dievs kāds no grupas sāk analizēt kādu niansi - bez emocijām, tīri savas kosmiskās vienotības ziņkāres vadīts (jo visa informācija ir sistemātiski jācaurskata pretēji tā paliek pagātnes nezināšanas, pagātnes informācijas neesamības, pagātnes truluma valgos). Nav pat runa par šīs personas manieri, īdzīgumu vai ko tādu, bet vienkāršu informācijas pārskatīšanu - ar neuzspēlēti enerģētisku garu un bez nolūka ar to kaut ko paust.
Šāda diskomforta izraisītājs tāpēc nokļūst uz soc.izolācijas ceļa. Kā tāds priekšraksts par sodu, viņam ienākot telpā, kur ir minētā cilvēku grupa, gaiss tā kā mazliet sastingst neelektrizējas nervozā strāvojumā - it kā nekas tāds netika pausts, nekāds nosodījums vai kas tāds, taču analītiskais paudējs izjūt reālas, ēteriskas sekas. Tā vēl nav izolācija. Tas ir kolektīva brīdinājums - ja tu turpināsi, tu nebūsi vairs aicināts mūsu bariņā. Mūsu bariņš nepārskata teoriju. Mūsu bariņš neanalizē mūsu bariņu.
Tā ir saprotama sistēma, kas pavadījusi cilvēci kopš tās šūpuļa. Kolektīvi un individuālistiski, cilvēki izteiktāk ir emocionālas nevis inteliģentas būtnes, jo kolektīvs vienmēr primāri apkalpos the lowest common denominator, kā arī tos, kuri prot skaļāk ilgākā posmā projicēt balsi, tāpēc nereti kolektīvais "mazišķums", čuksti un rādītājpirksti aiz muguras triumfē pār domas skaidrību un sirdssiltumu, galu galā kolektīva indivīdiem nonākot tet-a-tet komunikācijā, sabiedrības spiediens izgaist un abi cilvēki ir spējīgi vienoties par teju jebko. Taču līdzko viņi atgriežas barā - tas paudīs "vai nu liedzam.
Mēs kolektīvi bez norunas vienojamies, ka kopā izliksimies, ka noteikti koncepti, idejas, domas šeit netiks apspriestas! Saprotiet, tā vienkārši šeit nav šeit pieņemts domāt!
the places where we abandon ourselves to be chosen
https://www.youtube.com/watch?v=cmMLVMy
Reizēm ir patīkami būt vecam, jo "pirms 20 gadiem" bija nesen.
Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds.
Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.
(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".)
Vot kā dzīvo cilvēki, kuriem viss ir sakārtots?
Man sakārtota ir burtiski viena lieta: rīta kafijas pupiņas atrodas iepriekš iesvērtā burciņā.
Šorīt burciņa nebija savā vietā, pavadīju 15 minūtes, mēģinot saprast, kā uzvārīt kafiju.
Navigate: (Next 20 friends)