šodien gāju skriet tad, kad jau nāca krēsla. manā maršrutā ir divi futbola laukumi. un tajā maigajā krēslā izgaismotais koši zaļais zāliens ar spēlētājiem melnās formās ir tik skaists. varbūt nākamreiz jāieinstagramē (bet tad jāapstājas, laikam nav reāli. varbūt jāmēģina vnk skrējienā nobildēt (bet tad endomondo apstāsies)).

pirmos četrus kilometrus skrēju kā plastilīna lelle, mīkstām kājām un turoties pie mantras "es neģībšu, es neģībšu" (lai gan nekad neesmu noģībusi skrienot. bet nu tā sajūta, kad viss lēnām aizpeld). ceturtajā kilometrā galvā esošā migla izklīda un ar lielu prieku noskrēju atlikušos sešus. skriešana ir pilnīgs legal sky-high.