ar īsākiem un garākiem pārtraukumiem espaņolu mācos jau kopš vidusskolas, kur mums bija kolosāla skolotāja, kura spāniski runāja labāk nekā latviski :)

bet tagad esmu nolēmusi tikt līdz C1, lai vienreiz miers. visgrūtākais jau laikam jebkurai valodai ir censties ikdienā lietot, kko lasīt vai skatīties, lai galīgi neaizmirstas. pa ziemu vedu U uz baseinu un pati tikmēr sēdēju malā un lasīju spāņu lubenes, jo līdz Markesam tomēr vēl nevelku :D