atnācu no spāņu valodas, kur faktiski visu pusotru stundu vnk smējāmies - patiesībā tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es turpinu spītīgi mācīties šo valodu, ko reāli man nemaz nav, kur izmantot, un diez vai kādreiz būs. divreiz nedēļā izsmieties ar svešiem cilvēkiem.

tagad deg visādi darbi, bet man šodienu būtu gribējies sākt ar dzērieniem jau brokastīs, arī tagad nevis ar skubu ķeros pie tulkošanas, bet laiski lasu satori par maroku un jūtu, kā laiks plūst, man būtu jādara visādi svarīgi darbi, bet es viņus nedaru.