October 2016

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Feb. 18th, 2018

Kā sauca tās kartes, ar ko deviņdesmitajos varēja zvanīt no automātiem? Telekartes?

Feb. 17th, 2018

Beidzot atrisināju klīšanu pa skyscanner un nopirku biļetes uz Prāgu septembra sākumā.

jaunākās darbiņa pārrakstīšanās (šitam jātaisa subblodziņš - materiāla ir dafiga)

megadījums un ļaunlaulātie. žēl, ka nav laika un dukas ietērpt poēzijā un līrikā.

Turpinu uzzināt, ko nozīmē braukt ar ričuku ziemā. Ziemā labāk braukt garākus gabalus, jo šmuces nokopšana ir vienāda pēc 20km vai 1km. Un kā bonuss - ir maz velobraucēju, un nav to, kuri brauc trijatā blakus cits citam. Vajadzētu iekustināt izmaiņas ar gaismām - pats ātri sapratu, ka pulsējošā gaisma nav nekas jēdzīgs, bet ir kas izmanto, domājot ka tas palīdz viņus labāk ieraudzīt. Horizontāli noregulētas gaismas uz stūres vai pat uz galvas ir izskaužams ļaunums - mūsdienās sīks led sūdiņš spīd spožāk un tālāk, kā žiguļa tālās gaismas bērnībā, un nav nedz patīkami, nedz droši to dabūt acīs.

Par to, kā filmēt labus un kā filmēt sliktus detektīvus. Lūk, teiksim, britu teatrāļa un šekspiroīda Keneta Branas "Slepkavība Austrumu ekspresī" pēc paši ziniet kādiem motīviem. Branu, kurš pats ir režisors, galvenās lomas tēlotājs, scenārists, producents, gaismotājs un apkopēja, ar Erkilu Puaro vieno ja nu tikai dziļā patmīlība, kas liek mūsu omegas tēviņam tiražēt ilgstošus personiskus tuvplānus - es jau neko nesaku, tas ir labāk par rumāņu ciskaridzes tofu-kungfu un citiem asiņainajiem špagatiem, ar kuriem skatītāju traumē pirmajās minūtēs, tomēr šeit līdzības apsēstībās arī beidzas. Jā, mēs smējāmies par Puaro simetrijas fetišu ar vārītajām olām un zirgāboliem, tas varētu arī zināmā mērā skaidrot daiļā dzimuma trūkumu slavenā detektīva dzīvē; kā zināms, sievietēm dažreiz viena krūts mēdz būt mazlietiņ lielāka par otru, un tas ir nepārvarams šķērslis. Ūsu biomasas divkārtēja koncentrācija nespēj kompensēt slaveno zaļo acu skatienu. Filma sākas pie raudu mūra Jeruzalemē, tur pēc tam bieži vien gribas atgriezties, lai ar asaru acs kaktiņā panostalģētu par Deividu Sušē.

Bet tas tā, ikdienas rantings. Cita lieta, ka snoupīrsera cienīgās ainavas ar kameru, kura dauzās pret vagonu griestiem, ne īpaši labi impregnē Agates Kristi izejmateriālu - detektīvfabulas smalkums ar dēmonu detaļās ir vēl mehanizētāks par pašu vilcienu. Tur, kur rakstniecei ir perfekti ievēroti taimingi, un pelēm speciāli izliktās siera kripatas ir jāapēd noteiktā brīdī, lai mēs dzirdētu aizcērtoties lamatas, norisinās zināms bardaks. Es saprotu, daudziem patīk Pēnelope Krūza, Mišela Faifere vai Maiks Vālbergs, bet teatrāļi velveta biksēs ar monokļiem pat atzīst Kenetu Branu, taču iespaids rodas viens. Filmmeikeriem bija pohuj uz sižetu un interesēja tikai dramatiskais varoņfināls. Kas arī ir tā uz trijnieciņu.

Un tagad paskatīsimies uz Stīvena Sēderberga "Mozaīkas" pirmo sešsēriju sezonu. Vienam no labākajiem amerikāņu režisoriem, kurš cik jau gadus atvadās no lielā kino, bet aizvien iemet ceļakāju, nulle zīben jau drīz būs tukšs, ir pavisam cits temps un pavisam cita klase. Sēderbergs dažkārt spēj ievilkt vienā atsevišķa filmā tādu Holivudas zvaigžņu plejādi, ka personālsastāvs sniedzas mazliet ārpus astronomijas robežām, taču šeit viņš ir aizgājis pa totālas askēzes zeļu. No daudzmaz atpazīstamiem cilvēkiem mēs redzam tikai latviešu estrādes dīvu Šeronu Stounu, viņa, šķiet, ir izlīdusi nevis no aizmirstības, bet kaut kur no zemapziņas dzīlēm. Ar fundamentālu smagnējumu "Mozaīka" lēnām atver acis, lai novērtētu pasauli apkārt un sāktu urbt dziļumā, kur liela nauda, franču impresionistu mākslas horizonti, savādākas cilvēku attiecību sistēmas. Sēderbergs speciāli atsakās no ierastajiem detektīvkanoniem - te vispār nav neviena asa sižeta pavērsiena, visas mīklas, izņemot divas galvenās, sākas ar to atminējumiem, absolūti viss koncentrējas totālā psiholoģismā. Galvenā varone, kas par tādu kļūst tikai palēnām seriāla gaitā, pēkšņi netransformējas par dedukcijas karalieni, viņa uzdod ļoti normālus jautājumus. Tiesa, mākslas zinātnieces acs dažreiz ļauj saskatīt būtisko tādos sīkumos, par kuriem no pirmā brīža nav iespējams aizdomāties.

Zobratiņi lēnām griežas dažādās kartes daļās. Sēderberga "Mozaīka" nav puzle. Tā ir tieši mozaīka. Labākais seriāls pasaulē uz šo brīdi.

(ar nopūtu) kā man pietrūka omulīgi piepīpētu barčiku, ja jūs zinātu. Es te vēl kādreiz atbraukšu. Kaut kad, kad te ārā, pārmaiņas pēc, nebūs mīnus simts.

Technoloģiju vērotāja piezīmes.

Labi, ka uzzināju par joda režģi.

Es: Ē, bankomāt, iedod 50 eiro, m?
Bankomāts: Ok.
Bankomāts: Ā, nē, sorz, nevaru, man 50 eiro banknotes beidzās, varu 20 un 10.
Es: ...
Es: ...
Es: ...
Es: O_O

iet uz Kraftwerk vai neiet uz Kraftwerk?

- Skatījos raidījumu par čuvaku, kurš taisīja ēst ar viesnīcā atrodamiem priekšmetiem. Man liekas, viņš ar gludekli pankūkas cepa.
- Paga, a kur viņš viesnīcā miltus atrada?
- Nu nē, miltus veikalā!
- Bet veikalā tad jau var arī pankūkinātoru nopirkt.
- Tiešām? Tu tikko teici vārdu 'pankūkinātors'?
- Jā! Iespējams, viens no pirmajiem cilvēces vēsturē!

Šon sāp galva.

Bet, Platu 25 kauss ir, Promiles hokeja turnīrā 1 vieta, un viss ir forši! Tagad tikai jāuzlabo veselība un jābrauc atkal hokejot

Feb. 16th, 2018

neticams rezultāts

Vakar Triša visu vakaru Pušu dzenāja, koda viņai.. It kā spēlējās.
Šodien ap sešiem vakarā es 20 minūtes ar abām spēlējos.
Rezultāts - abas guļ. Mājās klusums, miers, neviens netiek tiranizēts. Ik pa brīdim gan kāda pieceļas, aiziet pie bļodiņas, uz kastīti..un atkal gulēt.
Aktīvā kaķe nigurdināta un nomierināta, bet mūsu flegma ir mierīga un rāma un vairs gultā nečurā.
Būs vien Triša katru dienu aktīvāk jānodarbina, lai miers un harmonija mājās.

(vilcienā)

- Au!
- Kas ir, aligators iekoda?
- (pēc nelielas smieklu lēkmes) Where did that come from?
- Nu... Es kaut kā runāju vārdus, un tā sanāca.
- Nospiedi A un izvēlējies pirmo vārdu, ko piedāvāja?
- Nu kaut kā tā. Bet vispār ko tu ņemies, varēji vienkārši atbildēt "nē", nevis drāmu taisīt!

---

Vilcienam tomēr ir virkne priekšrocību pār autobusu. Re, melomāns var mierīgi izvilkt savu plašu atskaņotāju, uzlikt vinilu, klausīties savu pink floyd. Pamēģiniet autobusā šito!

---

O, kādam ienācis prātā Višegrad par Višegr. saīsināt, konkrēta uzvara. Slīdošā tekstā uz ekrāna, pie tam.

Vēstures vērotāja piezīmes.



Attēlā - Lietuvas, kurai 100, teritorija 15. gadsimtā.

Feb. 15th, 2018

dārgā ciba, šoreiz konkrēti ciba ar suņiem (kas lielāki par kabatas izmēru)
varbūt jums kādam noderētu tāds kā suņu dīvāns?
kā gadījās, kā ne, man te krēslam vienkārši pārvalka vietā atsūtīja pārvalku ar visu pildījumu, tad nu vecais ir pilnīgi funkcionāls un glīts suņu dīvāns
viss tas, kas šajā foto nav krēsla karkass un kājas:

diskleimēju: divos punktos viegli padilis, un raksts ir pabalējis no gaismas un mazgāšanas
jā, mazgāt var pavisam ok, noņem pārvalku no porolona un met vešmašīnā
vēl var atzveltni un sēdekli atdalīt, tad būs divi mazāki suņu dīvāni, nu un spilventiņš bonusā
vienīgi vajag vietu, kur tādu izklāt – teiksim boldriks ar pūci labprāt to paturētu sev kā kaķu dīvānu, bet mums nav vietas, viņiem jau ir viss cirslīšu matracītis
grib kāds tādu? vai man mēģināt piedāvāt kādai patversmei?

atkal skolas šaušana. 17 bērni nošauti...šī valsts ir diezgan grūti izprotama

Īsi par laika ziņām:

Google: Yellow warning for snow/ice
Google: -1°, sunny
Google: +1°, partly cloudy

Tā jau nekas, bet tas viss tiek vēstīts vienlaicīgi.

Starp citu

bija doma atjaunot WoW akountu, un ko domājies ko ne - mierīgi. Lai arī simc gadi nav kustināts. :)

Vakarā paskatīšos vai laptops ķeip to mantu un tad vēlos vakarus pavadīšu zipājot WoW

Ēnu dienas vērotāja piezīmes.

Valsts pārvaldes pārstāvju izpratni par darbu un profesijām lieliski ilustrē tas, ka ēnu dienas tiek organizētas februāra vidū.

Man ir tik inteliģenti kolēģi, ka otrādi apvilktā džemperī varu nostaigāt vai pusi dienas.