žurnāla nosaukums

Sapnī redzēju, ka Andris Ērglis ir ceļu policists, stāv aiz svaigi uzlikta "ķieģeļa" un nodarbojas ar reketu.

- pasaki "tukāns"!
- tu krāns!

Paskrēju 10km. Rāmi un mierīgi.

Vispār šonedēļ jutās, ka spēciņa ir mazāk. Ikdienā nejūt, bet cilājot svarus uzreiz jūtās, ka nav tas. Nākamnedēļ vajadzētu visam būt atkal uz pilniem apgriezieniem.

Piezvanīju mammai un teicu, ka uz dzimšanas dienu man drīkst dāvināt tikai puķes, jo man jau viss pārējais ir. Tā es viņai kādus pēdējos 7 gadus saku. Un Ziemassvētkos tāpat.
Pagājušajā gadā man bija ideāla dzimšanas diena - kaut kur laukos tālu prom, pie motokrosa trases. Toreiz man izdevās pirmo reizi uztaisīt lecienu pa tramplīnu.
Es neatceros, kad man pēdējo reizi gadskaitļu maiņas dienā būtu bijis jāsēž pie galda, uz kura ir rosols. Kopš sāku pati strādāt un pelnīt dinero, dzimšanas dienas svinu cik vien egoistiski iespējams - tā, kā man gribas, tā kā man ir labi (kas parasti nozīmē - bez ciemiņiem). Lai nav ne uz ko jāiespringst (piemēram, reiz man bija slinkums un es sev atļāvu nesvinēt vispār). Tāpēc manas dzimšanas dienas ir ļoti foršas.

WHEELER: Love is hell.
COOPER: Sorry?
WHEELER: Love. It's hell.
COOPER: The Hindus say love is the ladder to heaven.
WHEELER: The Hindus have also been known to take a hike on hot
coals for recreational purposes.

(c) David Lynch, Twin Peaks, episode 27

Pārējo pēc tam izstāstīs, ziniet, miegs nāk un tā.

Vasaras sajūta - gulēt dienvidū un klausīties, kā aizkaros sīc muša.
Nu, un, protams, pļauta zāle, vakarā nākot mājā.

Kur martkorčegs ar saviem eirozīvijas dziedoņu aprakstiem?

Visu dienu pa Cēsu priekšpili. Tika šauts no pils tilta pa mērķiem grāvī, uz kustīgiem dēlīšiem stāvot no dažādām pozīcijām, pa maiksti, pa gaisā mestiem mērķiem... Muskuļos viegls nogurums.

ja kāds domā, ka es, pabeidzis vergot pusnaktī, nedošos iztukšot alus kausu, viņš maldās.

APOLLO. Tuvojoties mācību gada beigām un iestājoties siltajam laikam, jaunieši kļūst aizvien agresīvāki.

19gs.beigas, kolorādo
edvards saka dženijai: one day i'll make you mine
dženija zvana ellenai: edvards teica, ka reiz izrakšot šahtu un nosaukšot to manā vārdā
ellena: nevis nosauks tavā vārdā, bet konkrēti tev arī izraks

det här är meningslöst
det hela, inga undantag
det här är meningslöst
det ser vi varje dag

det här är meningslöst
förändrar ingenting, förnyar inte
det här är meninsgslöst
allt: jorden, solen, rymden

det här är väldigt vackert
allting som finns omkring
det här är väldigt vackert
alla levande och döda ting

Stable is that step backward between success and failing. – Mad Men

Man arī šorīt gribas dzejot:
visu labu
viss uz labu

Vakar, tātad, atklājās apolineers - a dzejoļkrājumiņš Čomskisa dārziņā zem liepas, vaikursmuki un vaikurdaudz tur ļaužu bija un visus plusmīnus tākā pazīsti, kas bija diezgan biedējoši, nuka, iztrūkst kādi 20 cilvēki unta vienā dārziņā būtu vispār visi vienkopus, kotuvispār pasaulē pazīsti, skērī šit. Ta es redzēju dooora vaigā, uzreiz atpazinu, bučojāmies 7iņreiz, bettajau es biju tāda šļorbana no tiem vīniem un nekādi asprātīgi nejaudāju iznesties. Nuja, a krājumiņš foršs, no rīta lasīju tā lepni, tai pieķēzītā virtuvē, kur nevar žaluzī vērt vaļā, gandrīz notrausu tādu sentimentālu asariņu pie zaļās kleitas un vēl šurtur,  manjau arī autora ieraksts iraja, titullapā, ta vairs nezin, kurā goda vietā šito izlikt, izliku tā tuvāki, pa labai rokai plauktā, visu vāku priekšplānā, tālūk, mēs ar draugiem lepojamies, ja. Nutākaukā, tagad man jārubī iekšā kvīns un jāmēž beidzot viss šitas, koeste esmu aizdzīvojusi, savādāk tiešām atnāks vienreiz pa logu tas miskastesvīrs no tā muļķika.

Tik skaists rīts, ka grēks iet gulēt. Aust, putni čirkst kā aptrakuši, dzestrums tīkams. Kaķis piemurrājies cieši.

Izrādās, es nesirgstu ar autismu.

bordeaux ieteiktais gabals iz Menhetenas dzīves gan bija skaists, bet nepanesams. Viena no tām lietām, kur it kā viss ir, tu atzīsti, zajebis doma, bet paskatīties nevari. To varētu palaist fõnā kaut kādai hipsteriskai ballītei.

Gabals ar jauno Karginu ļoti pārliecinoši ierindojas kategorijā унылое говно, salīdzinājumā ar to gabals no Menhetenas ir aplam aizraujošs. Vispār es vienreiz gribētu plašāk aplūkot to aplam izplatīto tendenci padomju kīnõ: kamdēļ galvenie varoņi tik bieži ir beidzamie lūzeri? Vārdsakot, jaunais Kargins ir lūzeris, kas ļoti grib būt sliktais puika, bet kam nesanāk. Un viņa māmuļa Ludmila Gurčenko arī ir lūzere, tāda ne līdz galam has been, kas pārdzīvo gan to, ka vairs nekā nav, gan to, ka īsti arī nemaz nebija. Filmu nevarēju paskatīties ilgāk par kādām piecpadsmit minūtēm, sagaidīju, kad jaunais Kargins saka "mņe nužni ģeņgi" un slēdzu prom.

Tā nu paliku pie Horizon, kas deliveroja, kā vienmēr. Šoreiz trāpīju uz viena astoņdesmito gadu raidījuma par vairošanos dzīvnieku vidū. Jauki nodēvēts "Making sex pay", tas gandrīz visu laiku stāstīja par dzīvnieku kopošanās paradumiem un stratēģijām un bija neaprakstāmi lielisks līdz pat pašām beigām, kad viņi sadomāja vilkt paralēles ar cilvēkiem. Jā, hallo! Mēs tak sen viņas jau paši bijām savilkuši un priekā spiedzām īīīīī, cik lieliski, mēs uzvedamies uz mata tāpat. Mēs neesam tik stulbi, mums pielec arī tad, ja visu neiebaksta ar pirkstu acī.

Vispār tie Kargina vārie mēģinājumi tēlot iekšējo pretrunu plosītu jaunieti uzdzinuši vēlmi paskatīties, kā to dara tie, kas netaisa унылое говно. Tātad vakara noslēgumā seko Rebel without a Cause.

Cheers!

Šodien sanāca ierēkt par priekšnieka repliku.

Boss:" Jā! Jā, Pērkon, tevi gan varētu aizlikt aiz letes. Stādos priekšā situāciju, kad pie tevis pienāk pircējs, kurš vēlās nopirkt sērkociņus, uz ko saņem atbildi "Nav! Nav! Nav, un vispār – ej dirst!"."

Tāds, lūk, prikids, tādas, lūk, asociācijas.

Citās ziņās — alus!