January 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Feb. 21st, 2019

Sajūtu vērotāja piezīmes.

"Vīna studijās", nu, tajās vietas, kurās, varbūt ne vienmēr jaunie, bet allaž daudzsološie un, kas nav mazsvarīgi, atļauties varošie galvaspilsētas iedzīvotāji par samaksu saprāta robežās var gūt vieglu vai ne pārāk apreibinājumu gana smalkos apstākļos(ja vien tādas iestādes arvien vēl ir), gan jau iestājas neliels, mulss caurums sarunās brīdī, kad tur ieklimst sakumpusi veča kādreiz baltu lakatiņu galvā ar tikpat kādreiz zilām, bet arvien sīkām puķītēm un tik bēšu plašķi mugurā, ka pilnīgi noteikti ulmaņlaikos šis bija pilnīgi brūns. Gan jau visi drusku pieklust un ne līdz galam cieņpilni gaida to brīdi, kad vecene aizklunkurēs līdz letei, pie katra piešļūciena skan tikai brežņevlaiku dizaina spieķis vai liekie zobi, grūti jau pa gabalu pateikt. Nu, jā, visi, ieskaitot bārmeņviesmīli vai kā nu šos kur sauc, gaida, kad tas pārpratums lakatā aizsteberēs līdz viņiem pajautāt, vai šeit ir pasts, bet var gadīties, ka kundzes izstrādājums piepeši saulrietā nomidžina protēzes un palūdz nevis asinsspiediena mērītāju, bet gan pudeli Mozeles vīna, ko šodien strikti izdomājusi izdzert viena pati kādai drūmai gadadienai par godu.

Šo ainu nezkālab spilgti iztēlojos, jo šodien sanāca ieslīdēt pašā centrālākajā makdonaldā kafiju iedzert. Vienam pašam. Laikam visās apriņķa vidusskolās nesen stundas bija beigušās.

Acenes?

Sen nebiju bijusi amfiteātra tipa lekciju zālē uz lekciju/prezentāciju. Telpa bija ļoti gaiša - par gaišu prezenetācijai. Varbūt tā bija problēma, kāpēc es pirmo reizi mūžā nevarēju īsti labi salasīt prezentācijas tekstu? Burtu izmērs ok, bet salasīšana prasīja piepūli, viss drusku miglains. Un tad es pievērsos lektores sejai, kurai... bija izplūdušas kontūras. Jums tas varbūt šķitīs smieklīgi, ka es nesaprotu, kas notiek. Bet man vienmēr bijusi perfekta redze, tāpēc esmu maķenīt samulsusi un tagad meklēju attaisnojumus - telpa par izgaismotu, varbūt es par daudz laika pavadu patumšās telpās (mans dzīvoklis), trenējot acis tikai uz tuvumu (dators, grāmatas) utt. Būšu LV, laikam jāaizstaigā līdz acu dakteriem.
Tags:

DELFI. 2018. gadā par braukšanu bez biļetes vilcienā tika sodīti 666 pasažieri, kas neesot uzskatāms par lielu rādītāju, ņemot vērā, ka gadā kopumā "Pasažieru vilciens" ir pārvadājusi 18,08 miljonus pasažieru.

Zobi, zobi.

Nu tad, kad vismazāk to vajag, sāk sāpēt dzeroklis.
Un tā, ka pat 3x400mg Ibumetīna līdz uz 2 stundām maksimums.
par Kiviču nekas nav dzirdēts?

Šorīt izravēju to sakņoto sāpju kamolu, vaigs tāds, it kā es būtu ierīvējis zodu ar dzīvu biti un viņai tas nebūtu paticis.
Vai rīt doties uz lauku pusi un bekot - HVZ,

Labie cilvēki sākuši ļoti uztraukties par Islāma Valsts kareivjiem, kuriem Sīrijā vairs neklājoties jauki un griboties mājās... Par tiem, kuri jau atgriezušies un nevis tiek tiesāti, bet nokļūst sociālo dienestu kundzīšu aprūpē jau rakstīju, bet tagad arī izturīgākie un centīgākie jau esot noguruši no ilgstošiem aplenkumiem un meklējot ceļus, kā nokļūt atpakaļ Eiropā. Īpaši svarīgi esot, lai diskusijā tiktu ievērots labais tonis, piemēram, moderātu politiķis Hanifs Bali, kurš kaujinieku līdzbraucējas un atbalstītājas nosaucis par mātītēm, tiek bargi kritizēts, pasludinot viņa tviterkontu par šīs tēmas lielāko problēmu.
Bailes no sliktā toņa var saprast, jo labo cilvēku sirdsapziņa attieksmē pret IS sen nav tīra - gan izvēloties nekriminalizēt sadarbību ar teroristu organizācijām, gan citādi rūpējoties par IS darboņu labklājību - piemēram, viens no Zviedrijā populārākajiem IS kaujiniekiem, Mikaels Skromū (konvertējoties islāmā kļuvis par Abdul Samad al Swedi), kurš tagad atrodoties kurdu aplenkumā, 2014.g. pievienojās Islāma Valsts kaujiniekiem, vienlaikus turpinot saņemt Zviedrijas sociālos pablstus un sociālajos tīklos atzinīgi atzīmējot: "Zviedrijas valsts apmaksāja manu gloku un kalašņikovu."

https://twitter.com/SofieLowenmark/status/1097762590774751232?ref_src=twsrc%5Etfw
https://www.expressen.se/gt/svensken-stred-for-is---fick-barnbidrag-fran-staten/
Tags:

Feb. 20th, 2019

Konference tika padirsta, jo jājos ar darbu.
Ar milzīgām ekseļa tabulām, bļaģ.

Nē, nu tas droši vien ir kaut kādā ziņā vieglāks un varbūt pat prestižāks darbs nekā autoostas atejā sniegt seksa pakalpojumus tālbraucējiem šoferiem.

Cibas vēsture?
https://www.smbc-comics.com/comic/life-online
Tags: ,

Banalitāšu vērotāja piezīmes.

Feisbūkos man ir vairāki piedraugotie, kuriem patīk dāsni dalīties ar visām tām dīvainajām atziņām, ko viņi sastop savos internetu ceļos, šiem "Klusēšana ir skaļākais kliedziens, jo tas plēš nevis ausis, bet sirdi..." vai "Darbinieks, kurš jūtas novērtēts, vienmēr darīs vairāk, nekā no viņa gaida". Reizēm tiek uzrādīts it kā kārtējās spārnotās frāzes autors, reizēm ne. Attapu, ka visas šīs mūsdienu mantras kļūst stipri interesantākas un ar tādām kā papildus dimensijām, ja pieņem, ka ikviena šī teksta radītājs patiesībā ir Al Kapone.

Feb. 19th, 2019

sērīgi

Viens skaists laikmets noslēdzas.. RIP Karl Lagerfeld...
Tags:

Nudien bija smieklīgi
Tags:

par ticības spēku

… Reiz naktī muižā iebruka laupītāju banda. Kalpus nogalināja, saimniecības ēkas liesmās, bet saimniekus sasēja un sāka pirms nāves spīdzināt – lai parāda, kur mantu noslēpuši.

Te piepeši, cauri liesmojošajiem vārtiem pagalmā iejoņoja klusējošu jātnieku virtene. Visi melnos zirgos, melnās drēbēs, melniem apmetņiem plīvojot, krīta baltām sejām un melniem milzu zobiniem rokās. Laupītājus sakapāja vienā mirklī, neviens no ļaundariem neizglābās.

Atbrīvotais saimnieks slīga ceļos, simtu reižu pateicās un vaicāja: "Ak sakiet jel, kam lai mūžam esmu pateicīgs par dzīvības glābšanu?" - Pēc mulsa klusuma melno jātnieku vadonis aizkapa balsī atbildēja: "Mēs esam tie rutki, kurus tu visu mūžu esi ēdis. Tu tik kaismi ticēji, ka rutki tev nodrošinās ideālu veselību un ilgu mūžu - mums nebija kur likties, - nācās atbilst tavām iedomām".

kultūršoks

Nupat uzzināju, ka pirms nedaudziem gadiem vegānisma uzvaras gājiena priekšā kritis pēdējais klasiskās paidagoģijas bastions - Lielbritānijā nu arī privātskolās miesas sodu vairs nav.

No otras puses, bija interesanti uzzināt, ka viens no grūtākajiem eksāmeniem šajās skolās esot pamatskolā eksāmens galvas paklanīšanā. Proti, tā kā aristokrāts noliec galvu tikai karaļa priekšā, tad sasveicinoties ar sev līdzīgo vai zemāk stāvošo to galvu jāpakustina tā, lai ideāli ievērotas pieklājības normas, taču nebūtu klanīšanās. Tāda netverama kustība, it kā piešķiebjot, it kā mazliet pagriežot. Jauniešiem to visai grūti apgūt, kā daudz ko no tā, kas viņu kārtu atšķir no pārējiem. Taču, noblesse oblige...

Vecuma vērotāja piezīmes.

Pirms divām dienām sapratu, ka esmu aizmirsis vārdu "stereotips". Zinu, ka tāds vārds ir, labi zinu nozīmes, taču paša vārda nav. Nu tā, ka galīgi nav, ir tikai vāra nojausma, ka sākas ar burtu "p". Speciāli nemeklēju, gaidīju, vai atcerēšos un, ja atcerēšos, tad kad. Šodien atcerējos. Vispirms atviegloti nopūtos, bet es jau nezinu, kādus vārdus esmu aizmirsis, kamēr šos nesavajagās. Pārbaudīju tikai "horizonts" un "transportieris", tie uz vietas.

Par ātrajiem ielāpiem

Vai šeit kādam nav sija ee, ko es varētu palietot pāris darījumiem? Viss tīrs, viss legāls, atstāšu komisiju par naudas trafiku.

dievišķajai lizai freizerei ir kaut kāds tāds tiešais pieslēgums, ka tiklīdz viņa atver muti, man acīs iemetas slapjums

Feb. 18th, 2019

Par darbaspēku

Pāris poustus atpakaļ man [info]mazeltov bija ierakstījusi šādus vārdus: Un kur lai liekas tā Latvijas masa? Ne rūpnīcu, ne uzņēmumu, ne pirktspējas. Toties ir korupcija, ātro kredītu zelta ādere (tik daudz pinokio) un daudz gudras diršanas.

Pastāstīšu pēdējo, pilnīgi svaigo ainiņu, ko man izstāstīja brālis, kas ar cilvēkresursiem ņemās. Meklējam metinātāju. Nav vērts aprakstīt kāds gūsts un sāpes bija iepriekšējie, bet pēdējāis, pēdējais – pat neredzētais, bija vis krāšņākais.

Esot atnācis cilvēks uz interviju, jā, visu māk, mig, tig (metināšnas termini), varot sākt rīt, bet nav kur dzīvot, bomzis. Ne gluži bomzis, no dziļiem laukiem, naudas pietika tikai biļetei līdz mums. Pirmo nakti pārnakšņos hostelī, pēc tam noīrēs dzīvokli. Pulkstenis 16:00. Labi, parādi vai māki metināt. Noiet uz cehu, šis parāda ka māk. Labi. Rekur 100 eiro avanss, pārlaid nakti hostelī, rīt domāsim kā tālāk. Kā Jums šķiet, vai pienāca RĪT?

Lai ko neteiktu [info]mazeltov un NLP, AGILE OFFICE, vai BIOS vai citi pašpalīdzības līdzekļi – gūsteknis ir gūsteknis, tādu tikai pātaga vai lode izmācīs.

Pēc vairāk nekā mēneša pauzes atgriezties 10km/dienā (vai pat kaut 10K soļu/dienā) režīmā ir sasodīti grūti - izdarīt to principā var, bet pēc tam īsti vairs neko darīt negribas (ja atskaita akūtu vēlmi iesūkt kādu alu).

Feb. 17th, 2019

šodien sagāju mildā un nomazgāju visus pirmā stāva logus un vēl aizkarus.
pati esmu šokā, kasarmani
Tags:

Vispār ir gadījies arī pašai ar eksperta ģīmi muldēt par lietām, kurās nejēdzu ņihuja. Tā ir, un nelepojos ar to ne druskas.
Bet kad redzu, dzirdu vai lasu tā darām citus - turklāt tajās ļoti nedaudzajās jomās, kurās kaut ko sajēdzu - tad pārņem izmisums un sāpīgs kauns.
Jo tas no tiesas izskatās nožēlojami. Seklums, klišejas, neprecīzi lietoti jēdzieni un poza kā tītaram uz sūdučupas.
Kaut atcerētos, kad nākamreiz pašas mute tam vērsies, vai pirksti pār klavieri niezēs.

Ja es būtu Plakanās Zemes teorijas atbalstītājs, es vakar būtu pārliecināts, ka starptautiskā Cibas festivāla orgkomiteja ir nonākusi kaut kur ļoti, ļoti bīstami tuvu pašai malai, un tās sētas un apšaubāmā paskata ēkas tur atrodas tāpēc, lai neko nenojaušoši garāmgājēji kļūdas pēc nenopišas vispār no planētas nost. Nezinu, kas tie bija par Holešovices nostūriem, kuros liktenis un dažādas pašu izvēles noveda, bet ir sajūta, ka tiem kvartāliem īstenībā nav ne ieejas ne izejas, un mēs tur esam nokļuvuši kaut kāda gļuka rezultātā, to apstiprina arī fakts, ka neviena cita tur nebija.

Bet tas bija pret beigām, kopumā vakar tikai nostaigāti 20+ km, uzēsts Cross Club, iemalkots pie Jiržika ar Jiržiku, un tā pavisam noteikti bija līdz šim gada visvairāk izdevusies diena, ka es jums saku. Vienīgi nesaprotu, kas tiem garāmgājējiem ir, ka viņi aizdomīgi lūr uz cilvēkiem t-kreklos, nu bļaķ, beidziet ģērbties pēc kalendāra, termometrā paskatieties, ārā izejiet! Normāls dreskods februāra vidum!

Vakarpusē vēl izrādījās, ka maijā Prāgās DakhaBrakha performēšot, un tur pavisam oma uzlabojās, uhti, lieliska diena, ļoti lieliska diena. Varēja tikai šodien mazāk saguruma būt no tā visa.