Charles E. Merrill: Investīcijas kā masu produkts
 
 

Pēc 1929. gada finanšu tirgus krīzes valdīja neticība finanšu tirgiem. Miljoniem parasto ieguldītāju zaudēja savu darbu, bagātību vai pat abus divus. Bet kamēr viņu sapņi pārvērtās putekļos, Čārlzs E. Merrills tikko sāka būvēt savējo. Nākamā dekādē viņš attīstīja revolucionāru ideju: savest kopā Volstrītu ar Mainstrītu (tā ASV dēvē strādniekus un vidussķiru), demokratizējot akciju tirgus. 1940. gadā viņš savai vīzijai piešķīra formu radot savu brokeru firmu, ko mēs tagad pazīstam kā Merrill Lynch & Co. Tiesa gan, jāatzīmē, ka pēc pēdējiem tirgus satricinājumiem, šis uzņēmums vairs nepastāv – to nopirka Bank of America par ļoti lētu cenu, jo firmai draudēja bankrots.

Č. Merrills kaislīgi ticēja tam, ka arī vidusslānim ir jāpelna no kvalitatīvām akcijām. Līdz tam, Volstrīta bija pieejama tikai ļoti bagātajiem. Vecajās sliktajās dienās (pirms tirgus regulatora parādīšanās) vērtspapīru tirgus bija pilns ar dažādiem viltus māksliniekiem, veicinātājiem, Merrills savā firmā ieviesa stingru ētikas kodeksu un meklēja līdzenu spēles laukumu viduvējiem investoriem. Viņš uzstāja, ka pētījumiem ir jābūt godīgiem un neatkarīgiem – atdalītiem no bankas pamatbiznesa. Tāpat viņš ieviesa brokeriem algas – iepriekš tie saņēma tikai komisijas.

Augumā īss un izturīgs kā vērsis (vērsis arī kļuva par viņa kompānijas simbols), Merrills nebija tipisks revolucionārs. Draugi viņu sauca par „Labo laiku Čārliju” (Good-Time Charlie). Viņa tēvs bija lauku ārsts un viņam piederēja aptieka, kurā mazais Čārlijs bērnībā strādāja – kārtoja plauktus un apkalpoja klientus. Pēc pārcelšanās uz Ņujorku 1909. gadā viņš sāka strādāt uzņēmumā Geroge H. Burr & Co, nelielā obligāciju tirdzniecības uzņēmumā. Viņš savā darbā sasniedza izcilus rezultātus, taču ātri saprata, ka bieži vien viņš klientus spieda iegādāties nestabilu uzņēmumu obligācijas un bieži vien viņam bija saviem klientiem jāpasaka, ka viņi ir zaudējuši savu kapitālu – šo darba daļu Merrills ļoti necieta.
Merrills pameta Burr&Co ar riebuma sajūtu. Pēc diviem gadiem viņš bija uzsācis nelielu kopuzņēmumu ar savu bijušo istabas biedru un gāzētā ūdens aparātu pārdevēju Edmundu Linču (Edmund C. Lynch). Viņi pārdeva lielu tirdzniecības uzņēmumu akcijas (piemēram, rūpniecības preču tirgotājs Safeway Inc un McCrory Stores). Firmas motto: „Izmeklē un tikai tad investē”.  1928. gadā Merrills visiem stāstīja, ka akciju tirgus ir pārkarsis – tās ir pārvērtētas un burbulis var plīst. Daudzi uzskatīja, ka viņš ir traks. Taču viņš pārdeva savas daļas uzņēmumā un finanšu tirgos 1929. gada pavasarī -  vēl pirms oktobra krīzes.
Tajā laikā viņš kontrolēja Safeway uzņēmumu un sāka to vadīt. Viņš iemācījās gūt lielu peļņu pārdodot lētus produktus milzīgos apjomos. Šīs zināšanas viņam noderēja, kad viņš atgriezās brokeru biznesā 1940. gadā. Merrill Lynch bija viena no pirmajām firmām, kam bija filiāles visā valstī savienotas pa telegrāfu. Uzņēmums veica masīvu reklāmas kampaņu – reklāmas un reklāmas rakstus „Kā investēt”. Uzņēmuma pārstāvji visā valstī vadīja seminārus, kas sludināja ieguldīšanu visa mūža garumā. Šie semināri notika pārvietojamos treileros - diezgan revolucionāra pieeja...

 
Kad Čārlzs Merrills 1956. gadā nomira, Merrill Lynch bija lielākā finanšu brokeru firma ASV ar gandrīz pusmiljonu klientu.
Merrills atstāja unikālu mantojumu. Akciju tirgu demokratizācija – ideja, ko viņš izloloja un ieviesa dzīvē – bija radikāla inovācija, kas arī šodien dzīvo. Viņš pavēra ceļu jaunam sabiedrības slānim – investoru šķirai. 1940. gadā tikai 16% ASV iedzīvotāju ieguldīja savus līdzekļus akcijās, šodien to dara vairāk kā 50% - pateicoties pensiju plāniem, plaši pieejamiem ieguldījumu fondiem, zemām tirdzniecības (trading) izmaksām un pieejamiem pētījumiem.
Merrills bija pirmais, kurš saskatīja potenciālu mazo investoru apkalpošanā – līdz tam Volstrītas firmas bija elitāri klubi, kuras apkalpoja tikai bagātos klientus – komisijas bija augstas, izmaksas dārgas. Šīs inovācijas sekas mēs šodien varam redzēt mūsu katra maciņā – mūsu pensiju kapitāls pelna naudu finanšu tirgos, mēs varam veidot uzkrājumus, katru mēnesi ieguldot uzkrājošajā apdrošināšanā.
Kā lielākā daļa inovāciju, arī akciju tirgošana vidusslānim, ir nesusi labumu ne tikai inovatoram, bet arī inovācijas lietotājiem – kopš 1940. gada daudzi amerikāņi un eiropieši ir baudījuši akciju tirgu augšupeju un saņēmuši augļus pensijās, dividendēs un peļņā no akciju pieauguma.
Zemāk var redzēt akciju tirgu izaugsmi no 1925. līdz 2003. gadam:

Ja ieskatāmies grafikā, tad varam redzēt diezgan strauju lēcienu 40to gadu vidū – tieši tad, kad visaktīvāko darbību izvērsa Merrilla uzņēmums. Protams, ne jau tikai viņa darbība nodrošināja šo augšupeju, bet tā noteikti spēlēja nozīmīgu lomu pēckara depresijas mazināšanā un jaunu iespēju pavēršanā ASV vidusšķiras iedzīvotājiem.

Avots:

BusinessWeek