man brīžam ir kauns par to, kāda esmu tagad!

Un ko tad tu tādu dari, ka par to būtu vērts kaunēties?

vairāk jau domāju, saproties, darbi tas ir sekundāri.

Ko tu dari 1dien vakarā?

es nezinu, ko es daru rītā, kā gan man var būt informācija par pirmdienas vakaru? man šodien depresīvs noskaņojums, piedod, ka es tā pa foršo izrunājos!

1188 viegli uzzināt. Bet vispār jau tu pati esi tā, kas izdomās, ko darīt un ko nedarīt. Tiek plānota kopā lasīšanās 1dienas vakarā.

viss, ko varu pateikt: meibī.

ak, ja ar rītdienu kaut mazākais sakars būtu 1188, tad es justos, ja ne gluži laimīga, tad vismaz apmierināta gan :)

es tevi saprotu. bet ne jau kauns ir tas vārds.

Nu, tas ir kaut kas starp kaunu un nožēlu.

visiem ir kaut kādā mērā, bet ir viens pozitīvs aspekts - Tu progresē.

Mums visiem tā ir, vairāk vai mazāk...

Es laikam neesmu visi, jo man par sevi nav kauns...

tad būs

Neizskatās, ka varētu būt kauns. Neesmu tāda.

Tu neesi Mesija, kas norādīs uz to kā būs nākotnē. Parasti tādās domās par sevi ir pokemoni, kurus saprot tikai citi pokemoni.

Jā, te jau minēja, tas ir progress

Man ar ir viegls smīns lasot [redzot] to kāds biju , kāds esmu .

bet kauns, ne glži .. [lai gan dažreiz ir gan , jā ]

Es biju stulbs un ļauns.

Es precīzi neatceros tieši kādiem vārdiem krii to kādreiz teica, bet doma bija apmēram tāda: "Gudrs cilvēks nevar būt ļauns vai izdarīt noziegumu, jo viņš saprot ka tas ir neizdevīgi 1.-kārt viņam pašam."

ghi, kāds vēl krī? tas taču ir sokrats.

Es taču teicu ka precīzi neatceros kādiem vārdiem. Iespējams ka viņš arī tai sarunā tika pieminēts, bet man to teica viņa. Sokrāts gribēdams man to nevarētu būt teicis, jo tad kad vi'š bij' dzīvs es vēl nebij' pat ieplānots. :)