Shodien guljot shuupuljtiiklaa aiz muguras sadzirdeeju skalju buukshkji, skaljaaku nekaa parasti. Pagriezu galvu briidi paveeroju un ieraudziiju vaininieku. No kljavas zara uz sirsninjmaajinjas jumta bija piezemeejusies cauna. Apluureeja muus un aiznesaas prom. Aciimredzot kljavaa esoshajai mezha balozha ligzdai kirdik. Un lakstiigalu gan jau arii ir apeedusi... Stulbaa zveerule!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: