ak, man vajadzeetu sadot sev pa ausiim. 4dienas vakars draud izniicinaat manu ruupiigi sargaato laimi. nav labi, nav labi - attopies!!! veel vienmeer sevi mierinu. nekas taads jau patiesiibaa nav noticis. tikai galvaa ir atsaakushies kaadu laiku snaudushi procesi. zinu cik destruktiivi tie meedz buut, it sevishkji, ja veel pati piepaliidzu. laikam jau taisniiba tiem, kuri, paprasiijushi kaa man iet un izdzirdeejushi atbildi, ka esmu ljoti laimiiga, iisi iesmeejaas un teica - nuja, ne jau uz ilgu laiku. tikliidz saac pie taa piedomaat uzrodas arii eenas puses. un visi smejas par mani, kad es pasaku ka es gribu beebiiti. bet tas jau ir tikai veelmes izsaciijums. es vienkaarshi gribu, ne jau es tagad palikshu staavoklii, ne jau es esmu gatava, ne jau man vinju vispaar var uzticeet :D

jaa un ko es ar to visu gribeeju pateikt?