can't beat 'em? – join 'em!
'92. gada jūlijā sers Robērs Želdoffs ar pavadošo grupu šķērsoja jau nojaukto Berlīnas mūri un nonāca Tallinā, festivālā Rock Summer. Tur viņam vienā brīdī klātpienāca pietvīcis blondīns ar akreditāciju uz krūts un, žņaudzījot rokās magnētisko kasetiīti, mulsi bilda:
– Ser Robēr! Mesjē! Bezgalīga ir mana un visas manas tautas mīla uz Jūsu daiļradi, kas ir kā neizsīkstoši veldzējošs ūdens malks izslāpušam ceļiniekam! Pieņemiet jele par mūžīgas cieņas apliecinājumu šo necilo manas grupas ierakstu albūmu, kurā viens no gabaliem citstarp smēlies iedvesmas no Jūsu neizsīkstošā talanta akas!

Pēc nepilnām piecām audiences minūtēm pa durvīm vispirms izlidoja magnētiskā kasete, kurai pēc īsa intervāla sekoja vēl vairāk samulsušais blondīns:
– Kādā, bļam, sakarā viņa advokāts tiksies ar manu advokātu?! Man taču vispār nav nekāda advokāta!

Tā Račs iemācījās kaptālismu un pievērsās autōrtiesību aizsardzībai.