Man likās tīri omulīgi pasēdēt, pastrādāt, kamēr meita mākslas pulciņā. Vienreiz arī ēdu, kaut kāda biezzupa bija garšīga.

Bet tiklīdz redzēju īpašnieces gaudu stāstu FB, es A. teicu, ka tā noteikti nav patiesība, jo VID:s diez vai tā rīkotos, ja notikumi ir patiesi aprakstīti. Protams, 20 000 EUR parāds citā uzņēmumā, kā arī visdrīzāk aizdomas par aplokšņu algām (kamon, divi darbinieki?) un citas šmuces, ir kaut kas pavisam cits, nekā cietējas FB ierakstā.

Tīri cilvēcīgi jau skaidrs, bizness neiet, naudiņas nav, bet uzdot negribās... tomēr nesaprotu, kāpēc nevar atzīt sakāvi un iet tālāk? Kāpēc uzreiz jāmetās diskreditēt 'ļaunās iestādes', īpaši situācijā, kur publiski pieejama pretēja informācija.