organizētais haoss nr2
vakar bijām uz koncerta "kopā likšanas" mēģinājumu Arēnā. šoreiz bērnus vajadzēja pieskatīt vien dažiem atbildīgajiem vecākiem, to skaitā ietilpu arī es. (nezinu, neprasiet, kaut kādā prāta aptumsumā pieteicos)
kopumā dienu pavadījām lielā troksnī, haosā un mantu čupās Arēnas garderobēs. lielāko daļu laika mēs vai nu pārģērbāmies (bērniem ir 3 dejas, uz katru cits tērps) vai stāvējām pie ejām gaidot uznācienu. vispār mazie bērni ir lieli malači un bez mammām tiek galā ļoti labi. visgrūtāk ir ar jau lielākajiem, jo viņiem autoritāte kā tāda neeksistē. mazos vēl var apsaukt uz 5 minūtēm, kamēr uz viņiem skaties kā ērglis, tikmēr būs puslīdz miers, kā novērsīsies, tā kājas, rokas pa gaisu un jau tūlīt kādam galvu noraus. lielākajiem pofig, viņi no nekā darīt demostratīvi klapē viens otru un tas nav apturams, attiecīgi mēs arī neiejaucamies.
varu priecīgi ziņot, ka Lauris Reiniks nav zaudējis popularitātes pozicijas starp jauniešiem, neksatoties uz Bermudu divstūra lielo popularitāti. tiklīdz kā Lauris parādījās pie apvāršņa, tā koris drusku uzgavilēja un mazajiem bija ļoti grūti dejot un vielaicīgi griest galvas uz aizmuguri, jo viņš dziedāja no paaugstinājuma skatuves aizmugurē.
bet vispār fun times, būs daudz interesantāk skatīties koncertu pēc tam pa tv.
piektdien būs vistrakāk - koncertu jānodejo divreiz, pirmā reize tv ierakstam un otrā ar skatītājiem zālē.