only after dark ([info]tvarj) rakstīja,
@ 2018-10-23 16:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā mēs uz Austriju braucām
pa ceļam no Budapeštas līdz Bratislavai, ja pārvietojas ar mašīnu, zinātkāriem ceļotājiem ir brīnišķīga iespēja pieķert klāt nedaudz Austrijas. mazliet gan jau žmiedza tā 9 euro vinjete, toties cik stilīgi, cik neparasti tas būs, mēs teicām viens otram, un braucām pāri robežai. par gala mērķi izvēlējāmies mazu pierobežas pilsētiņu Bruck am der Leitha. pavisam uz dullo jau nebraucām, atvērām wiki un godīgi izlasījām visu tur pieejamo informāciju jeb noskaidrojām vai vietai vispār ir vēsturiska vērtība un vai tur maz būs ko apskatīt.
apraksts, starp citu, bija gana labs, apskatiet paši https://en.wikipedia.org/wiki/Bruck_an_der_Leitha
tātad spārnoti ar domām par muzeju, pili, baroka baznīcu un visu citu, mēs pat satrakojāmies un nospriedām, ka tā būtu ideāla vieta pusdienu ieturēšanai. es (šoreiz gan uz dullo, atzīstos) atradu kartē vietu ar nosaukumu Schnizelhouse un mēs jau iztēlojāmies kā mēs starp vec-austriešiem malkosim dzērienus un ieturēsimies viņu vietējā omulīgajā krodziņā ar gardām pusdienām.
nekas neliecināja par mūsu plānu nepareizību, pilsētiņa bija sakopta, saules pielieta ar maz cilvēkiem uz ielām (bet bija jau arī tikai dienas vidus). noparkojām mašīnu un pa viņu galveno gājēju ielu devāmies uz savu šniceļu paradīzi.
drusku neomulīgi bija tas, ka uz galvenās gājēju ielas 70% veikalu bija aizklapēti jeb bankrotējuši. apbrīnojām vien izkārtnes visam, kas tur reiz atradies.
jā, un tā šniceļvieta nebija tas, ko mēs bijām gaidījuši... nemaz.
tas izrādījās fast food restorāns, tikai burgeru un kebabu vietā viņi taisīja ŠNICELES. mēs no apjukuma pat neaizlaidāmies, bet tiešām palikām paēst. priekšā jau bija divas ļoti ļoti liela izmēra dāmas, kas lēnīgi tiesāja savas porcijas. viņas ēda, kad mēs atnācām un ēda vēljoprojām, kad mēs jau gājām prom. pie tam viena no viņām izdeva tādas skaņas it kā viņai kaklā būtu permanenti iepriedies vistas kauliņš. mums likās, ka viņa tūdaļ atdos galus un bija diezgan neomulīgi. bet šnicele bija laba.
pēc tam devāmies meklēt viņu vietējo muzeju un pārējās dostoprimečatelnostj. atradām muzeju, tas strādāja vien tad, ja kāds pirms tam pa telefonu savu vizīti piesaka. skumīgi domājām par tiem visiem romiešu dārgumiem, ko mēs neieraudzījām un devāmies lūkot pili.
pils bija ciet. pils pat nebija, kālaipasaka, paredzēta būt vaļā. viņa vienkārši tur bruka kopā savā nodabā, tāpat kā mega slavenais senais klosteris tikai uz citas ielas.
i mean... visa pārēja pilsēta ir norm. sakopta. vienīgie divi objekti, kas viņiem bija avārijas stāvoklī sagadīšanās pēc arī bija divas vienīgās vērtīgās celtnes visā ciemā.
starp citu, lai pieietu pie pils vārtiem cilvēkam nācās izlaipot starp dzelzs barjeru un bariņu ļoti ļoti smirdīgu miskašu. tā arī bija vienīgā pieeja pils krodziņam, kurš arī tur bija un pēc visa spriežot (kas bija diezgan pārsteidzoši pēc visa redzētā) strādāja. ievērtējām viņu superminimālistisko bērnu laukumiņu ar tādu kā miniatūru malkas šķūnīti un kāpnītēm bez pakāpieniem un lasījāmies prom.
pa ielām sērīgi braukāja miskastes mašīna, mēs pa visu šo laiku bijām redzējuši kādus 10 cilvēkus un piemiņas vietu kaujā kritušajiem. komunistu pusei bija milzīga sarkana zvaigzne, kas no ielas izskatījās kā uztupināta avīžu kioskam, par ko mēs abi paspējām nobrīnītiem, lidz apgājuši apkārt sapratām, kas par štelli.
pēc tam mēs vēl iegājām vietējā beķerejā un sapratām, kur ir paslēpušies visi vec-austrieši. viņi dienas vidū te sēdēja, rija kūkas ar vīnu un kafiju un pat netaisījās restaurēt to savu sasodīto pili, cūkas!


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?