nu jau laikam ir laiks pierast, ka mana normālā sejas izteiksme izskatās pēc resting bitch face. pat mans bērns ik pa brīdim saka, ka baidās no manis un vakar mierināja hotai, ka tā neesot mana vaina, ka es izskatos visu laiku dusmīga.
es sāku smieties un Lūc teica, ka izklausās pēc raganas. nu labi, tas pēdējais jau laikam vairāk bija jociņš.
a ko darīt...