bērniņ, mācies govi slaukt
šodien bija pusgada noslēguma skate Lūcijai Azotē. bērniņš bija priecīgs un saņēma diplomu par vissapņaināko studijas dalībnieci. kas gan laikam nozīmē to, ka viņa darbā iegrimstot ne vienmēr dzird apkārt notiekošo, bet nu tāda viņa ir - domīga un drusku lēna.
samulsu, jo izrādījās, ka starp pārējiem studijas vecākiem ir kaut kāds savs tusiņš, viņi apskāvās un bučojās un savstarpēji pārrunāja lietas. tur vispār uz kādiem 6 audzēkņiem bija ļoti daudz pieaugušo, es tā īsti pat neiebraucu, kam kas bija atnācis līdzi.
un, varbūt es kļūdos, bet manuprāt tur bija cibiņa _kbrgs?
anyway
vispār es jums gribēju pastāstīt vienu šausmīgi jauku lietu.
Lūcijai ir studijas biedrene, ļoti kustīga meitenīte. viņa knapi bija ienākusi telpā, kad jau viss ballītei sagatavotais bija aptaustīts, pačamdīts, paraustīts un izmēģināts. nu riktīga ūdenszāle. nu un kā viena no izklaidēm bija noorganizēta lielformāta piparkūku dekorēšana ar glazūru, kam meitenes uzreiz ķērās klāt. Lūcija daudzmaz tika galā pati, bet ūd-zālītei palīgā nekavējoties metās ome. nekā viņām tur negāja, ome kļuva aizvien frustrētāka pēc balss toņa spriežot. ome mazajai meitenītei skaidroja darbību, ar kuru glazūras maisiņš ir jāpietur ar vienu rociņu un ar otras diviem pirkstiem ir jāspiež ārā pa caurumiņu, lietojot salīdzinājumu "nu, tā kā govi slauc". lieki teikt, ka bebei vispār nepieleca, ko viņa ar to domā un tā savas desmit minūtes pa visu studiju skanēja spalgi "nu ne TĀ! kā tu dari! nu tā kā gotiņu slauc! nu nepareizi! tu visu sastum atpakaļ! nu ne TĀ! nu tā kā govi slauc taču!"