Es savā cipargalvu kantorī strādāju visādās stundās un visādās dienās un tikai reizēm man par to maksā vairāk. Ok, man nemēdz vienos naktī rakstīt, bet deviņos vakarā mierīgi var atrakstīt, ka man jāpieslēdzas un jāizdara. Cik reižu neesmu darījusi pāris sīku darbiņu pēc ballēšanās hvz cikos naktī. Vispār man sāk likties, ka jāsāk kaut kā redzamāk strādāt tās dīvainās stundas, lai cilvēki (lasīt - mans priekšnieks un viņa priekšnieks) novērtē. Lai gan, tas visus pārējos tikai iedrošinās pieprasīt arvien vairāk lietu no manis pilnīgos nelaikos.