*all your kaskas belong to us
viena no priecīgākajām lietām, kas notika pa garajām brīvdienām, noteikti bija beidzot radusies iespēja aprunāties ar pagasta priekšnieci par muzeja plāniem. viņa bija ļoti iespaidota par to, cik mēs konstruktīvi un aktīvi interesējamies par iespēju piešķirt Vilces muižai hotai kolekciju izstādīšanai un izstāstīja par to, kādā stadijā ir viss projekts un kas tiek plānots (diemžēl jāatzīst, ka pagaidām no tiem plāniem vēdī viegls provinciālisma smārds). ja vien nebūtu parasto iekšējo pagasta intrigu, tad būtu ideāli, bet pagaidām, iespaidojoties no pozitīvajām runām, vien jātur acis un ausis vaļā ik pa brīdim par sevi atgādinot.
beidzot izstaigājām arī muižas pagrabus, tie ir plaši, samērā gaiši ar velvētiem griestiem un labā stāvoklī, nepieciešams vien piemērots kosmētiskais remonts. tagad mums savā pusē jādabū arī kaut kāda mistiska projekta vadītāja, kas esot nešķīsta vecene (bet tādas viņas tur esot katra otrā), jātur īkšķi, lai drīzumā apstiprina tehnisko projektu un varēsim runāt jau pavisam konkrēti.

*tā hotai pēc mana ieraksta izlasīšanas