es biju no tiem, kam riebās. mums skolā bija reāli liela slodze, un visas tās zeķītes, tamoborējumi un šujamie priekšauti palika naktij un pēdējiem spēkiem. ēst gatavošana gan patika, jo nekas nebija jādara mājās. tik vien tās bēdas, ka paņemt uz skolu produktus.

gadu nomācījos mazāk ambiciozā skolā, kur temps bija pavisam cits, un... tur gan man mājturība šķita ok. jo notika tā draudzīgi, nesteidzīgi, nelielās grupiņās, neko nebija iespējams nokavēt, vienkārši ķimerējoties. taču primārajā skolā vēl paralēli visam pārējām tas bija murgs.