ai, tas bija tikai ainas uzzīmēšanai, nepievērs uzmanību. (es pati arī tā staigāju)
plus vēl ir tāds pretīgs paradums kā runāt bērnu klātbūtnē par viņu vainām/neizdarībām it kā to bērnu tur nebūtu, tikai beigās norādot, ka tas ir par viņu. apmēramtā:

"un tad viņi ēd dārziņā biešu zupu, bet nemāk jau to karotu tā kārtīgi noturēt un tad visa priekša ir rozā un šitādi ķēmi viņi staigā pa dārziņu un man pēc tam mājās jāmokās, lai izmazgātu un viss tikai tāpēc, ka kāds nevar kārtīgi noturēt rokās karoti, VAI NE?"