tikko biju uz Faustu operāunbaletā. man ļoti patika tērpi un scenogrāfija, kaut gan redzēju tikai divus cēlienus. no otrā cēliena iznākusi iemetu aci telefonā un mani gandrīz trieka ķēra ieraugot, ka Mintam ir instant book uz rītdienu. zinot, ka es mierīgi vienalga nevarēšu nosēdēt un baudīt priekšnesumu, vienkārši skrēju mājās krāmēties un čekot vai viss nepieciešamais ir pieejams (neesmu bijusi tur kopš izvācās pēdējie viesi).

turklāt otro cēlienu es tāpat pārdzīvoju elles mokas, jo tantuks aiz manis bužināja savu ādas somu. sākumā es, izdzirdējusi čaukstoņu uzreiz pēc starpbrīža, pie sevis nodomāju, kā tad tā nevar apēst konfekti laicīgi un atcerējos klasisko Bīna gabalu ar končiņu baznīcā. bet čaukstoņa nerimās. un nerimās. un nerimās...tad es sāku aiz dusmām ieklausīties un sapratu, ka tā skan ādas vai lakādas soma, kad tai ņurca lenci. es sāku mest skatienus uz aizmuguri, bet tante tikai mīcīja un mīcīja. turklāt otrais cēliens ir tāds intīms, ar mīlas ciešanu solo un duetiem un tam visam cauri kā tāds zāģis tā sasodītā čaukstoņa.