tā man vēl nebija gadījies
nupat Galerijā Rīga aizņemta ar savām domām gāju pie sviedrubankas bankomātiem, lai palūkotos uz sava mīļotā un vienīgā konta stāvokli. pieslēgusi maņas realitātei es pamanīju, ka viens no viņiem gaudo nelabā balsī, uzraksts uz ekrāna vēsta "Lūdzu paņemiet naudu" un zemāk no aparāta ārā torčī čupiņa ar 50 eur banknotēm. tur bija kā minimums 300 eur a to i boļše. daudz secenāriji izskrēja cauri galvai, bet, nē, ne tas, ko jūs padomājāt, "paķer naudu un skrien". vispirms lūkojos apkārt pēc kāda izmisuša cilvēka, neviena nav. pēc tam lūkojos apkārt pēc apsarga un atradu arī. rimi pie kases norēķinoties par pirkumiem. tā nu es stāvēju pie gaudojošā aparāta un ar pa pusei izmisīgu, pa pusei wtf skatienu viņu hipnotizēju. apsargs vispār bija gudrāks par mani, mierīgi turpinot norēķināties par (gan jau ka) pusdienām viņš man pamāja, lai es izņemot naudu no bankomāta, lai vismaz tas nabadziņš beidz brēkt. un 5 sekundes pēc tam, kad es to izdarīju paņemot naudu pirkstu galos tā, it kā viņa no visām pusēm būtu apvārtīta sibīrijas mēri, ap stūri aizelsusies piejoņoja blonda dāma, kas dvesa par to, ka ir aizmirsusi paņemt naudu. laimīga atdevu to viņai, pamāju apsargam un pievērsos savam kontam.