1. labrīīīīīīīt :)
2. šodien Trusī ir bijusi cibiņdiena :) paldies, mīļie!
3. Ārzemnieks atnāca un stāsta par to cik pretīgas vakariņas viņiem bijušas Vincentā par 600 eur
4. Totally nailed it! Ha!!!!
5. noskatījos filmu, paraudāju, bet tas sabojāja man garstāvokli.
6. Muusu divi 'miiljaakie' pastaaviigie sveshtautu klienti beidzot ir apvainojushies un vairs nenaak.
7. Luuciju peedeejaa laikaa satieku gandriiz tikai guljoshu un mani beidz nost pashpaarmetumi un tas, cik ljoti man vinjas pietruukst.
8. no rīta pamodos šausmīgi agri (tas vispār ir diezgan tipiski - ja bērns modina 8os, tad tu nevari acis atlipināt, ja esi "brīvlaišanā", tad acis atkrīt ap 7iem pašas no sevis), izgāju ārā klusajā pilsētā pēc kafijas un mazā šopingā (uzrakstīju, lai izklausās smalkāk, bet patiesībā es nopirku tikai pāris topus un daudz tīrīšanas līdzkļu mājai), proti, mēs šodien pa visu šo vājprāta karstumu esam sarīkojuši ģeneralku.
9. Straadaat ir labi Straadaat ir labi
10. pēdējā laikā daudz domāju par savām attiecībām ar Alvi.
11. i`m a survivor!
12. No visas plejaades rokgrupu, kas skan radioSWHrock, nominaacijaa "visdumjaakaas lirikas" paarliecinoshi uzvar BonJovi

šis gads ir bijis pilns darba. kaut arī es neesmu nekādu krutu un stilīgu profesiju pārstāve, tak es arī cenšos rast savu vietu. vairs nekad negribu strādāt darbus, kas man riebjas, tāpēc atklāti saku, jā, man patīk strādāt kafejnīcā un, jā, man patīk vārīt marmelādes un, jā, man patīk tas viss, jo tam ir tieša saistība ar ēdienu un cilvēkiem. ideālā variantā tā būtu mana kafejnīca, bet līdz tam man vēl ir ceļš ejams. gada sākums viss bija iekš Truša, līdz tas viss sagriezās, savērpās, apmeta vilnu uz otru pusi un šķiet ir atstājis abas puses ar rūgtu garšu mutē. vismaz mani noteikti. žēl.
otra lielā lieta manā dzīvē, protams, ir Lūcija. kaut arī daudz par viņu nerakstu. viņa ir brīnišķīga maza meitenīte, gudriniece (plincese nē!) un šovakar pietam arī paziņoja, ka puisītis :D
trešais laikam ir Alvis. ļoti pretrunīgas sajūtas joprojām. tomēr neatstāj sajūta, ka gadiem ejot mēs nonākam aizvien ciešākā sazobē viens ar otru.