nu, rudens pašā sākumā ir tāds skaists, bet vienalga skumjš. tomēr es piederu pie tiem, kuriem ir izteikta sezonāla depresija, kas vairāk ir reakcija nevis uz aukstumu, bet tieši uz tumsu. un tā nav nekāda "besīšanas", bet gan kaut kas līdzīgs nolemtības sajūtai. kaut kas, ko es nevaru vispār ietekmēt, tas vienmēr ir fonā, tās ir ilgas pēc vasaras jau tādā brīdī kā šis - ka paliek aukstāks, vairs nevar peldēties, āda vairs nesmaržo pēc saules. bet labā ziņa ir tāda, ka ziemā es varu daudz un produktīvi strādāt, jo tas ir vienīgais, kā uz brīdi aizmirst to savu nolemtības sajūtu.