bēdīgums rodas no tā, ka neredz gaismu - es, arvien dziļāk ziemai iestājoties, ar katru dienu jūtu enerģijas izsīkšanu. saulainās ziemas dienās vēl var kaut cik pēc cilvēka, bet visas tās īsās, vēsās, vēl, nedod dies, slapjās dienas ar eksistēšanu no tumsas uz tumsu, jo pa gaismu ir sanācis labi ja pārskrējiens no darba pusdienās, ēd nost jebkādas enerģijas rezerves
ja vēl septembrī un oktobrī ir komfortabli, tad novembrī, decembrī un janvārī iestājas pilnīgs spēku izsīkums - no kurienes visi tie bēdīgumi un griezzZZzt veeehhhnazzzZZz arī aug