ķibeles
Lūcija laikam no manis ir pārmantojusi talantu satraumēties visnejēdzīgākajos veidos. vakar sēdēja savā ikeas krēsliņā un niķojās un niķojoties viņai ir slikts paradums strauji krist uz sāniem. rezultātā viņa kaut ko izdarīja kaklam vai plecam, visu vakaru žēli raudāja tupēja man klēpī un nevarēja pakustināt galvu uz kreiso pusi. naktī arī viņai bija sāpīgi, bet no rīta jau varēja redzēt, ka paliek vieglāk (smērējām ar traumeel).
šodien katram gadījumam aizbraucām uz bkus, bet jau pa gabalu varēja redzēt, ka viņai ir stipri labāk, es viņu knapi noganīju pa to traumpunktu. daktere pat klāt neķērās, noklausījās mūs, uzlika vates/marles "šalli" un palaida mūs mājās.