Hmm... Montessori vispār viens no pamatprincipiem ir, ka jāvēro bērns un jāpiedāvā tas, kas kurā brīdī interesē, t.i. jāļauj katram bērnam attīstīties savā tempā. Un tie specifiskie materiāli, kas man šķita pārspīlēti, esot radīti, lai pieaugušajam nav jāiejaucas un jāsaka ka bērns kko izdarījis nepareizi, to pat iesaka nedarīt, jo kļūda nozīmē, ka bērnam vnk neineteresē/viņš nav gatavs konkrētajai lietai. Es gan neesmu bijusi nevienā montessori nodarbībā vai kursos, bet intereses pēc izlasīju viņas pašas aprakstus - ļoti interesanti. Un jāņem vērā arī tas, ka tas radies pirms simts gadiem un priekš ielu bērniem (ne gluži bērnu nams, bet vienkāršiem strādniekiem gan jau bija gana garas darbadienas, garākas nekā tagad),