Ja nopietni, es nedomāju, ka noklikšķ. Es domāju, ka lielākoties viss ir "in the eye of beholder" un nav īsti iespējams ietekmēt to, ko mūsu meitas redzēs kā viņu dzīvi maitājošas īpašības mūsos. Es točna zinu, ka mana māte tās īpašības, ko es viņā uztveru kā kaitinošas, par kurām pārdzīvoju, jo man liekas, ka viņa, tāda esot, dara pāri sev, man un pārējiem saviem bērniem, redz kā pilnīgi normālas. Pilnīgi iespējams, ka kādas rakstura īpašības uz vecumu paliek iztektākas, bet mēs pašas, visticamāk, to neievērosim.

Bet citādi, man jau sen skaidrs, ka vecumā būšu traka pasniedzēja augstskolā, staigāšu garos svārkos, plīvojošos lakatos un šķindošos auskaros un uzmākšos visiem ar bezjēdzīgu faktu kripatām, ļaujot pilnīgu vaļu dīvainajām asociāciju ķēdēm savā prātā, neprātīgi lēkājot no vienas tēmas uz otru. :)