ko dara precētie pāri, kad attiecībās iezogas parlieku ilgs sastingums? kad nav mīļuma, tikai tāda kaimiņu būšana kopīgās telpās.
jaunie jau var šķirties pa labi un pa kreisi..
bet es tagad iedomājos , piemēram, savus vecākus un viņi jau ar neapskauj viens otru tik bieži, kā otram gribētos. bet tādi pieskārieni taču ir akūti nepieciešami! kā ir, kad ir bērni? varbūt tad kaut kā vieglāk tikt tādām krīzēm pāri, jo bērni jau vienmēr visādi apķeras un pieķeras, nu, vismaz lielāko tiesu.
gribētos saprast, vai es dzīvoju kaut kādās ilūzijās, domājot, ka var mīlēt ļoti, ļoti ilgi un viens no otra neatsalt, vai tomēr ne.