aktīvās brīvdienas
kā jau vienmēr.
sākās viss ar pilnīgi nevainīgu domu aizbraukt paslēpot uz Pļaviņu mežu.
vispirms 3 km aplītis, kur secināju, ka spēka pēc nesaudzīgajiem dejošanas mēģinājumiem īpaši daudz nav.
2 km aplītis vienatnē, jo trīnīti vairs negribējās skriet pakaļ tētim.
nesagaidījusi mammu un tēti, sadomāju paslēpoties mazliet sāņis. mežs piesnidzis kā pasakā, ik pa laikam kāda sniega kupena, egļu zarus nogurdinājusi, uzbirst uz galvas. klusums pilnīgs. priecājos un lēnām slīdu no pakalniņa lejup.
kādu laiciņu paslēpojusi, secinu,ka šī trase nepieved pagaidām ne pie vienas no man zināmajām, bet nodomāju,ka gan jau. manas aplamās cerības neattaisnojās vēl vismaz stundu un tad vēl vismaz pusstundu. sākās viegla panika, jo sapratu, ka vecāki uztrauksies,nezinot, kur es paliku.
pēc vairāku stundu neatlaidīgas apņemšanās tomēr sasniegt mērķi un vismaz līdz tumsai tikt līdz startam vainagojās ar beidzot kāda cilvēka sastapšanu-ārsts onkologs no Pļaviņām. mani jau sen meklējot vecāki.
es saku: jā, tā laikam vajadzētu būt. cik tālu līdz finišam?
-nu, man te pusstunda kāda. tad slēpojam kopā. pag, piezvani tētim.
-man nav telefona.
-še mans. kāds viņam numurs?
es: nezinu. mammai zinu,bet viņai nav līdzi telefons. zvanu mammai, ja nu ir kāda pāradresācija. pēc brīža atceros arī tēta telefonu, bet..telefons "nomirst".
es: man vēl vakarā koncerts.sasodīts!
slēpojam,slēpojam. līdz ar glābēja parādīšanos mani līdz tam kaut necik sakoncentrētie spēki pazūd pavisam. lēnām tipinu,bet dimbā ir.
no muguras atrūcina viens uz braucama aparāta,kam nosaukumu,protams, vairs neatceros.
saka,ka aizvedīs mani.bet tad apsvēris visus par un pret, izdomā,ka ar mums nekas traks nenotiks,ja slēposim vēl līdz ceļam, kur man atbrauks pretī tētis. ieber man saujā 5 končas-enerģijai.
-paldies!

ceļš. viena mašīna, otra. ne miņas no tēta. man vairs nav spēka slēpot, bet lēnām šļūcu uz priekšu. ārsts neatlaidīgi piedāvāja smani panest. atsaku.

beidzot!

visi varianti,ko man pastāstīja,ko vien kāds iedomājies, meklējot mani:
-palicis slikti,nokritusi kaut kur sniegā..ka tik nenosalst!
-varbūt aizbraukusi ar citu mašīnu(šim gan mani vecāki par laimi nenoticēja)
-varbūt iegājusi kādās mājās dzert tēju (tam arī nenoticēja)
-uzbrucis kāds maniaks
-kādā mašīnā kāds ievilcis un aizvedis
-pamodies lācis vai kāds cits meža dzīvnieks uzbrucis

koncertu nokavēju:(
bet vismaz viss labi.