lai turpmāk eksistētu, steidzīgi, varbūt ne tik, nepieciešams balkons.
bļāviens, piešvempies 45 minūtes agrāk (05:45), aizskrien uz otru pilsētas galu.. nu un neko, tipa pašsaprotami, nu tā.. nu bez.. nu nekā. nu labi.
tad, johaidī, visu dari pēc vislabākās sirdsapziņas, ieminies laipni un tāpat buldogs atbild, nu un kāda jēga da no jebkā un šitādās dienās mežs sauc. nu un ko lai es daru. šonakt atkal būšu vienu. pagalam apnicis. būtu balkons, būtu labi, ne mežs sauktu un vienai nebūtu nekādu problēmu.

no rīta bija tik labi, kaut kā tā forši likās, ka viss būs, bet tu ta kā dari labu un nesaprotu, nu ta kā neredz?