manis nav.
tam, ko es daru vairs neticu, es nepiederu šai dzīvei, bet es dzīvoju un man patīk. cenšos mainīt un atstāt visu aizmugurē! gribu paslēpties, gribu atrast, gribu pazaudēt savu savtīgumu un lepnumu. es nevaru noturēt taisnu stāvokli, es nevaru atrast, tā vien liekas, ka mana dzīve ir neiespējama. nepatīk meklēt un neatrast. nevaru atklāt šo nekad neatklājamo!
-ko tad tu dari?
-es norobežojos sevī. to darīdama es aizstāvos, es reaģēju pret šo vidi, kas var izsist mani no līdzsvara.
-tātad noslēgšanās tev ir garīga nepieciešamība?
-citādi es tā nerīkotos. man tas ir kompromisa risinājums, kas psihiski ļauj dzīvot gandrīz mierā.
-tātad tas ir vissvarīgākais?
-jā, man ir nepieciešams norobežoties, lai eksistētu, nezaudējot līdzsvaru. man neiroze ir vajadzīga.
-tātad šī slimība ir nepieciešamība pēc drošības un tās meklēšana. un bērns, kas noslēdzies sevī?
-tas pats, noslēgšanās vajadzīga drošībai.
-un neiroze?
-arī tas pats.. neiroze ir aizsardzības reakcija. neiroze ir neapzināti drošības meklējumi.