un atkal jūtos kā toreiz - viena. cik labi būt te, ar savām domām. var papukstēt, jo nevienam.. tas pat nav jāzin. varbūt tikai Tev kosmoss vai arī nē.

bet vispār pamatdoma vakardien - esmu ziemas radījums, ziemas laiks - perfekti. uzreiz visi tarakāni sarosas. labie vai sliktie, to ne man spriest.
skumji. ārprātā.

protams es centos. un vēl tagad cenšos atrast mazās lietiņas, kas dara manu ikdienu laimīgāku. bet pierod jau un atkal jāmeklē. bet šoreiz laikam esmu sevi izsmēlusi un sapratusi, ka ne jau man ir jāmeklē. un vēl turēties, lai nekļūtu tāda kā tie citi.

man pietika tikai ar domu, ka būšu te un ar katru sekundi elpot palika vieglāk.