runājām. :) bet tas bija vēl vasarā, nebija bijusi ziema (šogad gan neskarba) un nebija pienākusi ikdiena ar savu rutīnu.
kā katrs otrais, nu labi, katrs piektais te, domāju un iedomājos par īstāku, jēgpilnāku dzīvi laukos. bet varbūt tā ir tikai ilūzija. tādēļ mani tā interesē praktiķa viedoklis, pēc pirmā skurbuma.
tas, ka videi, vietai un novietojumam baigā nozīme, nojaušu. mums pašreiz būtu divi iespējamie virzieni, bet, piemēram, vienā no tiem tiešām lauku askēze, blakus nemīlīgam ciemam, salīdzinoši tālu no pilsētām, bet ar lielu platību.

konkrētāki jautājumi varētu būt – vai ir kaut kas citādāk kā priekšstatos pirms tam? un vai ir aplauziens kādā pagriezienā?