vienīgais cilvēks, kurš man likās vērā ņemams tēls visā filmas laikā bija līgavas māsa, cilvēcīgi saprotamas jūtas&uzvedība
bet tā līgava - nu nahuj viņa precās vispār, ja labāk sēdētu vannā un laistu vēnās vinčiku, nevis piedirstu ērika abōlīša sirdi, māte tieši tāda pati, aizbrauc, lai saspļautu visiem žulti acīs un tad notinas savā istabā, lai arī pazustu vannā.
es nafig nesaprotu, kāpēc trīram vajag būt starpniekam visstulbākajām cilvēka īpašībām.
un kum-ba-ya dziedāša zaru būdiņā beigās vispār bija tāds pagānisks pasāciens :)