vakar pirms vēl sāka līt ieraudzīju rīgu no pavisam neredzētas puses. vietā, kur nekad nebūtu iedomājies tādu komūnismu, pēkšņi atrados uz veloceliņa, kur visi apkārtējo blokmāju iedzīvotāji, veci un jauni, bija izgājuši pastaigāties, paklačot, izveduši pastaigāt četrkājainos un divkājainos. cik vien tālu celiņš stiepās dzīvība mudžēja un tā sajūta bija palēnināts laiks, pa labo roku daugava ar pīlēm ar un bez cekuliem, gulbji, motorlaivas un makšķernieki uz ampulām. harmonija un pozitīvākais piedzīvojums šajā pilsētā šī gada laikā.