un gribas sagaidīt rudeni un piebriedušus ābolus, iesēsties atpakaļ šūpuļtīklā un gaidīt līdz piebirstu pilns ar āboliem - sarkandupšanaiem, zaļgalvainiem, dzeltensaulainiem. varētu cept ābolmaizes: parastās, ar drupačām, dubultās, strūdeles ar daudz pārcukurojušos kanēli un klāt piedzert tēju, kafiju vai pienu. ietīt sarkanās kļavas lapās un nosūtīt pa pastu. ja vēlies piesakies, rudens vairs nav tālu. es taču esmu rudens, ar vai bez apkārtnes.