mazliet aizmiguši akti, sekvences un lēcas.
rītos segas ir tik patīkami vēsas, tieši tur, kur nav gulēts virsū un es jau gaidu zāles slapjo smaržu un miglu,  kas ienāks nāsīs, sildīt gūžu iedobītēs rokas, un salikt pēdas krustā, salikt galvas krustā, piesist sevi krustā, mēs katrs otram esam reliģija, cik mono- vai politeiska tas jau no pašiem atkarīgs...