Aha, vaidzēj tomēr pievienoties tai poētiskai jaunatnei, kas sēdēj lielos kapos un dzēra vīnu.
Bet Āgenskalnā pirms negaisa ir ļoti skaisti, kad saskrien vējš, savelkas mākoņi un čigānmātes raun veļu no striķiem nost un medī mazos, nosmulētos rasbainiekus mājā. Un tu ej tāda laimīga, pīpē un nemaz nebaidies no lietus, jo peļķēs ir ziedputekšņi un viņās var droši brist! Un tad, kad saproti, ka nupatās jau esi gana izsalijuse, ieej humpalās un atrodi tur mellu lakatu ar bārkstīm un izšūtām puķēm. Ko vēl vajag pilnai laimei?!