24
Bija viens no burvīgākajiem sākumiem šādām dienām, pilsēta, kas lēnām dodas uz dusu,
cilvēki kas piedzērušies bļaustās pa ielām, miers, kas iestājas kad vienīgā mašīna pārstāj braukt pa bruģi.
Un tad tik var uz mirkli neelpot un ieklausīties.

Rozā koki, bet varbūt tie ir oranži, varbūt naktis ir oranžas, ugunīgas liesmiņas ar smaidiem.

Un ir tik patīkami kad klaiņojumam piebiedrojas mazliet klibojošs kaķis un izvadā pa savu rajonu, sakot "Hey, viss būs kārtībā, mans kvartāls ir drošs!" un tad, kad rajons beidzas, nogriežas stāvlaukuma, lai ietu uzpīpēt savā baldrijāņu plantācijā. žēl, par eskorti samaksāšu citnakt, man tur bieži sanāk iet garām. katram savu Behemotu.

Nu ko, 24.