lai dzīvo korķa rāvējs!
ar divu dienu atstarpi no pilnīgi nesaistītiem avotiem mani sasniedza stāsti par paņēmienu, kā atvērt vīna pudeli bez korķuviļķa, ieliekot to ar dibenu kurpē un dauzot pret sienu, kamēr korķis izlido.

es nezinu, ko kosmoss man ar to vēlas pateikt, bet droši zinu, ka manā izpildījumā šī paņēmiena izmēģinājums noteikti beigtos ar vismaz izgāztu sienu.

ja man gadās vīna pudele ar velkamo korķi un nav korķuviļķa, tad es vienmēr pamanos atrast kādu skrūvi, skrūvgriezi, ar ko to ieskrūvēt korķī, un plaķenes vai jebko citu, ar ko korķi aiz skrūves izvilkt (pēdējoreiz tas tika veiksmīgi paveikts ar dakšu).

runājot par korķuviļķiem, man nupat pieleca, ka vārds korķuviļķis ir pelnījis būt starp tiem vārdiem, ko ir katra latvieša goda lieta iemācīt ārzemniekiem, demonstrējot, cik latviešu valoda ir traka:

šaursliežu dzelzceļš visneiedomājamākajos korķuviļķos.