Atgādināja, lai arī mazliet citās notīs, pirms kāda laika mums te viena kamrādka, sēžot pļavā un veroties uz ainavu, sāka aizgūtnēm postulēt par to, ka mēs visi esam kaut kur aizgājuši no dabas un cilvēkam ir jādzīvo ārā, blablabla, shitlikethat.

Pēc apmēram stundas saruna ievirzījās citā gultnē un viņa ņēmās aizgūtnēm šausmināties par bomžiem, kas ieriktējuši savas guļvietas patiltē, matracītis, skapītis mantām, veļa žāvējas...

Mēģināju norādīt uz to, ka šie jūzeri, kāreiz, ir ņēmuši vērā viņas pirmo vēstījumu, bet šķiet, ka līdz galam nesaprata.