Dziedošās ģimenes 18/10/2009
Pagājušo svētdien man radās doma dalīties savās pārdomās un novērojumus, skatoties Latvijas dziedošās ģimenes. Tāpēc šo sestdien noskatījos atkārtojumu ar bloknotu un pildspalvu pie rokas, lai varētu dalīties ar masām savā pārdzīvojumā.

Līdz pagājušajam svētdienas vakaram šovā dalību ņēma kopskaitā septiņas ģimenes: Igauņi, Vītoli, Riči, Eriņi, Grīnhofi, Legdzdiņi un Dukuri.

Šovakar skanēs joka dziesmas.

Sākoties raidījumam, tā vadītājs Lauris Reiniks nesaprotami pajoko, sveicinoties Labrīt formā, pēc tam labodams to uz Atvainojiet, labvakar! formu. Nav īsti saprotams, vai tas ir joks vai misēklis galvā.
Raidījumā skanēs jautras, nerātnas un neķītras dziesmas, kas veltītas Edgara Liepiņa kolorītajai personībai. Ko par to teiktu pats Liepiņš, kurš mūsdienās tiek pataisīts par parastu neķītru veci ar labu humora izjūtu? Iespējams skumji pasmietos, redzēdams, ka viņa savulaik tik neaizstājamo vietu uz skatuves šodien dala vesels pulks nemākuļu.

Žūrijas misija un misēkļi.

Vakar pavisam nejauši uzslēdzu TV3 un uztrāpīju uz Koru karu reklāmas rullīša, kurā viens personāžs nevainīgi apjautājās: Kāpēc vajadzīga žūrija, ja tā liek tikai desmit?"
Man, savukārt, radās jautājums, kāpēc vajadzīga žūrija, ja viss tāpat ir atkarīgs no skatītāju balsojuma, par kuru ik pēc dziesmas atgādina naskais Reiniks. Skaidrs, ka tāda personība kā maestro Raimonds Pauls krietni vilina gan skatītāju kāro aci, gan spodrina šova tēlu kā tādu. Uz manu retorisko jautājumu, kāpēc pats maestro piekritis piedalīties šovā, viņš atbildēja šā raidījuma sākumā paskaidrojot: "Es visās avantūrās iesaistos!" Lai vai kā - atbilde ir aizklāta, un iemesli var būt neiedomājami.
Taču, lai cik žūrija lielu šovu, sēžot pie sava garā galda, taisītu, to visu meistarīgi čakarē Reiniks.
Pēc Vītolu ģimenes uzstāšanās Reiniks paskaidro žūrijas loceklei Pasternakai dziesmas tekstuālo jēgu, kam seko asa vārdu pārmaiņa. "Tu tagad man teiksi priekšā par ko ir dziesma?" asi reaģē Katrīna Pasternaka. "Man pašam pirms raidījuma to paskaidroja.” „Šī dziesma bija manā jaunībā!" turpina Pasternaka. Šķiet viņa ir pamatīgi aizsvilusies lielās Laura nekompetences dēļ. Visu noslēdz Lauris: "Es tad vēl nebiju dzimis!" Un nu ir pavisam skaidrs, uz ko viņš tēmē. Pasternaka ir pārāk sena, un viņa to labi saprot. Viņas balss skan skaļi un satraukti, viņa liek desmit par šo gājienu Reinikam un, skaļi smiedamies, aplaudē.
Jāatzīst - visai mulsinošs konflikts. Bet, no otras puses, labi, ka Pasternakas vietā nebija Pauls...

Daži vārdi par ģimenēm.

Pirmie uz skatuves kāpj Riči, tērpušies kā abati. Pēc uzstāšanās pirmās daļas pārmet krustu un metās aizkulisēs pārģērbties vai, pareizāk sakot, noģērbties. Jeb kā rezultātu paziņošanas laikā izteicās Reiniks: "Viņi bija gan mūki, gan stilīgie"
Vienīgais, ko varu piebilst- Riči komunicē ne tikai ar žūriju, bet arī ar skatītājiem, taču nedomāju, ka tas viņiem izlauzīs ceļu līdz 10 000 eiro.
Vēl pieminēšanas vērta bija Marhilēviča piezīme, ka "veči māk nopirkt žūriju". Tiem, kas vēl nezin, Riči pārstāv čigānu asinis.

Otrie uz skatuves kāpj Vītoli. Sagatavotajā sižetā pirms uzstāšanās gan Vītolu tēvs, gan bērni un māte dalās savās pārdomās par to, kas ir joks. Dēls Jānis esot daudz lasījis latviešu anekdotes, kas esot gan pamācošas, gan ķircinošas.
Vītolu tēvu gribas dēvēt par kokaino lamzaku. Savu slaido augumu dēļ visi tomēr šķiet ļoti stīvi un nelokāmi. Skatoties šīs ģimenes uzstāšanos, tā vien gribas sēdēt taisni, jo citādāk šķiet, ka mugurkauls izdursies pie skausta.
Īsāk sakot, latviešu Kelly family.

Trešie kāpj virsū Eriņi, atstājot Reiniku muļķa lomā un parādot visiem, kas šis raidījuma vadītājs nu galīgi nav savam amatam piemērots. Diemžēl neatceros, kādu jautājumu Reiniks uzstādīja Eriņiem, jo visu atcerēties un pierakstīt nav iespējams, bet Eriņu ģimenes loceklis atbildēja lakoniski un latgaliski liekot Reinikam palikt ar atvērtu muti. Aiz vien vairāk sāk rasties priekšstats, ka viņš nespēj manipulēt ar situāciju, nav nedz radošs, nedz gatavs uz improvizāciju. Viņa vienīgais ierocis ir jau gatavais teksts, ar kuru arī šad tad gadās nesaprasties.
Man patika Eriņu doma par vārdnīcu, ko turēja divi ģimenes puiši, kamēr pārējie lēkāja un taisīja pigorus.

Pēc Eriņiem uz skatuves iznāk metālists un, skanot Led Zeppelin Kashmir tēmai, norūc pāris rindiņas. Šis elements man palika nesaprotams, šķiet, tā arī tas bija domāts.

Piektās sevi piesaka Legzdiņu māsas.

Pēc Grīnhofu uzstāšanās šovs varētu arī beigties. Ģimenes tēvs ir pārgrimēts par melnādaino. Viņš izvirpuļo no aizkulisēm taisnā ceļā maisīdams Reinika prātu, bakstās ar pirkstiem un mētājās ar angliskiem izsauksmes vārdiem. Atkal Reiniks ir bezspēcīgs, vien piebilzdams: "Tas bija viesstrādnieks no Āfrikas". Apjēdzis, ko sarunājis, tomēr izlabo viesstrādnieku uz viesa statusu.
Uzstāšanās ir pārliecinoša-Grinhofi izpilda "I like to move it", liekot dejot klibajiem un smieties mēmajiem. Arī šī ģimene komunicē ne tikai ar žūriju, bet arī ar skatītājiem. Viņu trumpis ir mazākais ģimenes loceklis, kas iepriekšējā raidījumā jau bija paspējis Reiniku pasūtīt pupās.

Uzstāšanās sēriju noslēdz Igauņu ģimene.

Pozitīvais kanibālisms.

Un tagad par izbalsoto Dukuru ģimeni. Šis kolektīvs spēj atmodināt visplašāko emociju spektru gan skatījos, gan žūrija.
Sagatavotajā video pirms uzstāšanās Dukuru tēvs pārliecinoši skaidro, ka jokam ir jābūt aizklātam, tādam, lai par to pasmietos brīdi vēlāk, atskārstot, ka tas taču ir bijis joks.
Šīs kolektīvs sevi atkailina bez lūgumiem. Sekli, pašpārliecināti un uzspēlēti. Ja kādam liekas smieklīgs košas krāsas krekls, kas sabāzts biksēs, šlipse un bikšturi, tad lai veicas. Neveiklā Laura ķircināšana par viņa netīro kreklu un Laura atspēlēšanos par traipu uz Dukurtēva kaklasaiti, ko viņš, starp citu, vispār neņēma vērā, atkal atstāj Lauri trešā tēva dēla lomā. Dots pret dotu izgāžas.
Visam punktu pielika Dukuru dēlēna izlēciens. Pēc uzstāšanās uz Reinika uzdoto jautājumu viņš atbildēja ar aicinājumu: "Aizver muti".
Kamera tver pašu ģimenes locekļu apstulbušās sejas, arī Lauris neko nespēj iebilst. Žūrijas stāvi pēkšņi ir granīta statujas. Zāle klusē. Kamera mētājās pa filmēšanas laukumu dedzīgi cenšoties atrādīt visas emociju gammas, kas pārņēmušas zāli. Ar tēva vīzijām par aizklāto joku dēls ir atslaucījis dibenu.
Lai neveiklais klusums neieilgu, tēvs sper vēl vienu joku par Reinika kreklu, kas esot tāds pats kā visai pārējai pavadošajai brigādei. Tas gan nav nekāds joks, bet gan vienkāršs fakta konstatējums.
Žūrija ir ieturēta un, cenšoties neatklāt savu klajo riebumu, tā stostīti un stīvi pārspļauj pār lūpām dažas pieklājības frāzes; gan Paulam, gan Marhilēvičam pasmaidīt ir par grūtu. Pauls reaģē ar 9 ballēm.
Nomainoties ģimenēm, Dukuri par sevi ir atstājuši visnegatīvāko iespaidu no visiem. Neaudzināti, nekorekti, piekāpties nespējīgi. Viņi ir līdz vēmienam moderni un mūsdienīgi. Patiesībā grūti to nosaukt par ģimeni, drīzāk pašdarbnieku pulciņš ar pārāk augstu pašapziņu, kas ne mirkli nav nopirdušies pie galda un smējušies par to. Šķiet, viņi dzīvo pamatīgā stresā, kas rodas dzīves kā sacensības izpratnes dēļ.
Nespēja samierināties un atzīt savu vainu, izskan arī raidījuma noslēgumā, kad vārds tiek dots izbalsotajai Dukuru ģimenes galvai: "Un es domāju, ka ir ļoti loģiski, ka mēs izkrītam šajā šovā, kurā ar dziedāšanu bija vismazāk sakara. Vairāk bija jāprot jokot!"

Un vēlreiz par Reiniku.

"Tāds dikti stilīgs šodien", "Tādi baigi stilīgie izradās", "Viņi bija gan mūki, gan stilīgie".
Reinikam ne viens nav ieaudzināji runāt literāri pareizi, lielas problēmas sagādā arī lasīšana no lapiņām. Pārāk biežie misēkļi ar tekstu un negaidītās sadursmes ar neiestudētajām dalībnieku izdarībām rada visai sirreālu sajūtu, un kļūst aizvien grūtāk kārtējo ķibeli nogrūst uz gadījuma pleciem- tādas gadīšanās ir pārāk biežas(iesākumā smieklīgas, tad uzkrītošas, līdz tās sāk kaitināt un pat sadusmot).
Nevar noliegt Laura lielo pieredzi šovbiznesa lauciņā, bet vai tas viņam ir devis nepieciešamās iemaņas? Un vai tās vispār var iegūt, ja zem svītras liekam prasmi pielāgoties un improvizēt?