Prezidenta balle
Vakar saņēmu ielūgumu, apmeklēt Druvas vidusskolas prezidenta balli. Un šo iespēju arī nevilcinoties izmantoju, ņemot vērā to, ka neesmu nekāds dejotājs, kur nu vēl plašu, sabiedrisku pasākumu fans, tomēr nolēmu uz to piemiegt acis. Mani vedināja, kas cits. Iemesls vārdā Mārtiņš.B - mūziķis, pedagogs, aktīvs, sabiedrības darbonis, jautrais un lustīgais, visur piedalīties gribošais, dažiem labāk zinām kā - Lustīgais Blumīzers. Viņš spēlēja balli. Un tikai par vienu nieka latu, turpat četras stundas pozitīvisma devas vēnā.

Sen nebiju apmeklējis nevienu izglītības iestādes pasākumu. Cik atceros no saviem skolas laikiem, tie bija garlaicīgi, nāves smakas piesūcināti, dzejas un patriotisma vakari. Ak dievs! Nevienam neinteresē dzeja. Vismaz nu ne tādā izpildījumā. Nevienam nepatīk fona mūzika zālē. Tā apgrūtina domāšanu. Pamazām visi ir mazliet pārbijušies un balle var sākties. Visi, kas grib, pa kluso piedzērās. Pārējie ēd cepumus un bakstās ar pirkstiem dejotājos. Kāds dejo ar vēstures skolotāju. Ar viņu dejo daudzi. Neviens skaļi necenšas izrādīt, kas grib pisties ar visu, kas kustās un elpo.

Šajā skolā mācībspēki prot strādāt ar skolniekiem. Tie, ja tā var teikt nolaizās līdz bērnu un skolotāja, čomiskajam līmenim. Publiski plēš jokus par citiem skolotājiem, uz ko puse zāles atbild ar smiekliem. Pārējiem nav priekšstata par to kā izskatās skolotājs Ozoliņš, bet joks ir tik smieklīgs, ka tu pēc trešā viļņa pievienojies, teikdams "tas ir labais!". Tu sāc iztēloties kāds izskatās skolotājs. Gan jau, ka smieklīgs.

Dažiem nekas nešķiet smieklīgs. Tie grib mētāt granātas no balkona un skatīties kā viss sprāgst.

Tā ir maza, draudzīga ģimene, kas dažus tomēr nemīl tik ļoti kā gribētos.

Lai nu kā, bet šīs attiecības man savā ziņā patika. Tas bija saistošākas par to ledus sienu, caur kuru notika mans dialogs ar skolotājiem - savā laikā.

Tātad ir skolēni, skolotāji un ir Mārtiņš.B. Metru sešdesmit garš, drukns vīrelis ar rudu bārdu un neizskaidrojami, grieztiem matiem. Mazām ačtelēm kā seskam un bedrītēm vaigos. Viņš ir aktīvs, jautrs, foršs, organizēt gribošs cilvēks. Protams, ja maksā. Bet, protams, ka tā.

Tagadējo skolas prezidenti Mārtiņš apsveica, gan visai neticami. Viņa nav no "Saujas". Viņa ir sliktā meitene. Viņa neparakstīsies uz stulbībām un viņai nav padomā ākstīties. Otra kandidāte jauno prezidenti raksturo kā, gudru un nopietnu. Un viņa tiešām tāda ir. Tas ir tas acīm redzamais...

Pēc pauzes es atgriežos zālē. Tagad pasākumu turpina vadīt skolotājs X. Man viņš patīk. Atgādina Aināru Virgu. Viņam arī nesimpatizē Mārtiņš. Mārtiņš ir pārņēmis visu. Iespējams drīz vien viņam piederēs arī skolā elpojamais gaiss un par to būs jāsamaksā jautra nodeva. Tad visi smiesies un apsveiks savu elku, un ies pirtī un dziedās, kā viņi to mēdzot darīt. Viņi nelietos alkoholu, vismaz ne savas organizācijas rīkotajos pasākumos. Viņi nesmēķēs. Viņi būs pozitīvi. Viņi būs garlaicīgākie, neinteresantākie, neerudītāki un neaudzinātākie no visiem.

Skolotājs X lūdz Mārtiņu paspaidīt podziņu, lai projektors mainītu attēlus. Mārtiņš burtiski tiek norauts no galda, pie kura viņš mielojas ar desu maizi. Muļķīga smaida rotāts viņš iznāk priekšā un izmanto katru iespēju, lai apgrieztu ēdienu mutē, kamēr Skolotājs X neskatās. Patiesībā tas nav smieklīgi. Tas ir nožēlojami. Izēd muti, johaidī!

Vakars, protams, neiztika bez dažām glāzītēm, kā pieklājas.

Turpmākajā vakara daļā mani pavada tika divi jautājumi "kāpēc" un "vai tas ir normāli".

Vakara vadītājs un galvenais dziesminieks Mārtiņš, ir patiešām viens, samaitāts bērns. Es pavisam mierīgi sēdēju, ēdu siera bumbiņas un skatījos priekšnesumu, kad dziedošā balss aicināja meitenes dziedāt "Mēs esam māsas vāveres", kamēr puikas dziedāja "Mēs esam brāļi Ilmāri". Starp citu, vakara laikā arī izskanēja vārds sūds. Tas laikam aizstāj tukšumu, ko kādam gribas aizpildīt. Meitenes sirdīgi mauj "Mēs esam māsas Vāveres", Nākamais grāvējs bija aicinājums "Su su su super meitenes, kāpēc nenāciet kailas skolā mācīties?" Un te nu dažu cilvēku mērs ir pilns. Viņš sāk domāt - kāpēc? Kāpēc cilvēks, kurš pat nav uzaicināts, bet ir šīs pašas skolas, pedagoģiskais spēks aicina meitenes nākt uz skolu kailām un saukt sevi par vāverēm. Tie taču ir bērni, johaidī! Tam nav nekādas nozīmes, ka tas ir smieklīgi un, ka distances līnija ir gandrīz izdzisusi. Tagad viss ir jābalsta uz pišanos! Jo tikai tā tu vari noturēt cilvēku uzmanību mūsdienās. Ar seksu. Seks ir visur. Reklāmās, Modē, Mūzikā, nemaz nerunājot par filmām, grāmatām, publikācijām un nevainīgām divpadsmit gadnieču profilbīldēm draugiem.lv draudzīgajā portālā. Un tā vien rādās, ka Mārtiņš ir uztaustījis šo zelta dzīslu. Un tik pat iespējams ir tas, ka šādas sadziedāšanās viņu uzbudina. Vēl ir iespējams, ka viņš pat neapjauš ko un kad saka. Viņš tikai runā. Kā to mēdz darīt radio, kas atstāts virtuvē ieslēgts, kamēr tu pats guli lielajā istabā pie televizora.

Mazāk izklaides, vairāk kultūras.