Dziedošās ģimenes 1/11/2009
Par mērķi.
Aiz vien grūtāks šķiet uzdevums - rakstīt par vakardienas notikumiem. Ja astotais šovs radīja patīkamu spriedzi, tad devītais mudināja pārslēgt kanālu. Un vakar bija desmitais, kuru es gaidīju ar zināmu satraukumu. Atgriezušies bija Dukuri, un izrāde varēja turpināties. Pretēji cerētajam gan nekādas patiesas izklaides vakar nepiedzīvoju. Reiniks turēja muti, tāpat ieturēti bija Dukuri, bet no pārējiem neko graujošu gaidīt nevajag.
Reklāmas paužu laikā, slēdzu uz TV3, kas skatītājiem gandrīz tajā pašā laikā, kad Dziedošās ģimenes iet gaisā, piedāvā Koru karus 2. Neizteikšos par pašu šovu, tikai par mērķi. Vienvārdsakot, laimētā nauda tiks bērniem, kam tā vairāk vajadzīga par jaunu ledusskapi vai rožu dārzu. Vispār jau cēli.
Dziedošo ģimeņu sauklis skan šādi "Stipras ģimenes ir stipras Latvijas pamats". Tā šovam sākoties skaidro Lauris.
Tā ir vēl viena neredzama injekcija laikā, kad visi brauc prom, uzspļauj kapeikām un nabadzībai, pagriež muguru Latvijai, lai dotos svešumā, ņemot līdzi savas ģimenes. Ja kādreiz brauca pa vienam, tad tagad veseliem vagoniem. Es pat brīnos, ka nav sākuši vēl pārapbedīt savus kritušos tuviniekus - tuvāk sev.
Ja raidījums tik tiešām ir šūts ar nacionālo diegu krustdūrienu sirdī, tad to vajadzētu vairāk kultivēt. Citādāk visam zūd jēga, un rodas iespaids, ka šovā visi ir paguruši vai apnikuši.
Būs stingrāk.
Pēc pirmās ģimenes uzstāšanās Raimonds Pauls atklāj, ka žūrija ir saņēmusi rājienu par pārāk neobjektīvu vērtējumu sniegšanu, tāpēc turpmāk atzīmes nebūs tik izcilas un katrs saņems pēc nopelniem.
Visa raidījuma laikā kartiņa ar atzīmi 9 paceļas tikai septiņas reizes. Pārējie ir desmitnieki. Vēl tāds pats scenārijs nākamajā šovā, un viņi saņems vēl vienu rājienu, kam sekos lūgums vērtēt vēl objektīvāk. Vērtēt un izteikt kritiku tiem, kuriem būtu jāatstāj šovs nākamajiem. Dīvaini, kaut arī piecas no septiņām ģimenēm savu uzvedumu pasniedza skatītājiem teatrālā gaisotnē. Katrīnas Pasternakas piezīme par šo šova elementu, paredzēja aizsniegt tieši Grīnhofu ģimeni.
Vakardienas šovs vairs nebija tik draudzīgs. Izpalika arī žūrijas ierastā ķircināšanās ar ģimenēm.
Domāju, tas bija liels spēriens pa sievišķajām māsu pakaļām, kas līdz šim uz skatuves kāpa visai droši, ko nevarētu teikt par vakardienu. Domājams, ka nākamo reizi māsas jutīsies vēl nedrošāk...
Baigās rokeres, sūrās dzērvenes un ugunīgie.
Māsām Legzdiņām skatītāji piebalsojuši kompozītu "Uz Tobago". Dziesma vairāk kārt sajūk. Uzstāšanās nav droša, tā ir nepārliecinoša. Arī pašas māsas, skaņdarbam izskanot, nav tik jautras un koķetas kā ierasts.
Igauņi izpilda "Dzeltenos aizkarus" iepinot Ribaka vijoles solo. Es gan gaidīju komentārus par šo elementu no žūrijas, bet vienīgais pārmetums, ja tā var teikt ,izskanēja par intonatīvo nobīdi, kas gan nav īsti korekti.
Nākamie uz skatuves kāpj Riči, kurus Lauris Reiniks tradicionāli piesaka kā ugunīgos. Tiem, kas strādā pie šī raidījuma scenārija, vajadzētu piestrādāt arī pie sinonīmu piespēlēšanas. Ir taču tik daudz iespēju, kā vēl citādāk dēvēt šo trio. Dziesma atbilstoša. Izpildījums profesionāls, ja neņem vērā piesmakušās balss īpašnieka solo. Tas neļāva līdz galam noticēt.
Jau iepriekš raksīju, ka gadījuma, ja Grīnhofi turpinās savu bērnišķīgo dziesmiņu birumu, viņi apdraudzēs savu stabilitāti šajā šovā. Vakar mani pareģojumi piepildījās- Grīnhofus izbalsoja. Protams, no vienas puses viņiem nebija īpašas izvēles, jo šoreiz tieši skatītāji lēma balsojot par dziesmām, ko izpildīs ģimene. Taču no otras puses, ģimenes pašas piedāvāja trīs dziesmas, no kurām skatītājam bija jāizvēlas viena.
Apsveicama ir Grinhofu ģimenes vienotība, ja kaut reizi šova laikā viņi atteiktos no saviem bērniem un visu nastu uzņemtos nest divatā, iespaids būtu pavisam citādāks. Nekāda īpaša izaugsme un pārmaiņas gan viņi nepiedāvāja. Bet labi vien ir. Viņi atnāca un aizgāja kā ģimene, nedalot tās locekļus.
Starpcitu, vakardienas dziesmas laikā ģimene uz skatuves uzlipināja kūku. Putukrējums un dzērveņu ievārījums šķīda pa grīdu. Jaunākā ģimenes atvase Valters uzlasīja odziņas no zemes, bāzdams tās mutē, kamēr pārējie dziedāja, smērēja un citēja recepti.
Vītoli izpildīja J.Lūsēna "Lūgšanu"
Uzstāšanos noslēdza Eriņi ar Dzelzs vilka "Balerīnu". Pati ģimene interpretēja dziesmu velkot paralēles ar cilvēkiem kā marionetēm. Lai nu tā būtu. Mākslas darbā katram ir ļauts saskatīt savu jēgu, lai arī cik tāla tā dažkārt būtu no autora vīzijām.
Runājot par izpildījumu. Skaņdarbs izklausījās mazliet samocīts. Tomēr dziesmai prasās spēcīgs, gotisku noskaņu apdāvināts vīrieša vokāls. Sieviete tam ir par vāju.
Ar nolūku izlaidu Dukurus, atstādams tos saldajā. Dukuri skatītājiem savā trīs dziesmu garajā listē bija piedāvājuši divas angļu un vienu latviešu valodā dziedamās dziesmas, no kurām visvairāk balsu gan bija savākusi latviski skanošā. Dziesma ar nosaukumu "Dzīve bez apstājas". Igo un R.A.P kopdarbs. Gana smags, gana daudznozīmīgs, bez zemtekstiem un izskaistinājumiem piesātināts darbs.
Ja viens no svarīgākajiem nosacījumiem uzstāšanās laikā ir noturēt skatītāja uzmanību no sākuma līdz galam, tad šī trijotne uzdevumu izpildīja daļēji. Interesanti, kā dziesma būtu skanējusi bez vokālajiem efektiem?! Pieļauju, ka iznākums būtu bijis neapmierinošs. Arī tagad, klausoties dēlēna dziedāto, ausīs griezās spalgais "S", kas, vārdam izskanot, vēl uzsveras un atbalsojas. Ja reiz ģimene sevi vērtē tik augstu un uzskata sevi par labi sagatavotiem vai pat profesionāliem, tad es ieteiktu nolaisties uz zemes un iekalt breketēs zobus, lai dziedot netraucē spalgi svilpjošais "S".
Otra lieta. Dziesmas tekstuālā atbilstība izpildītājam. Bet lai nu paliek... Citādāk jums sāks vēl likties, ka man uz viņiem ir zobs.
Man ir prieks, ka viņi ir atgriezušies. Uzvaru gan viņiem es nevēlu, jo tādā gadījumā mūsu tā jau neizravētajā mūzikas dārziņā iesēsies vēl viena nezāle, kas skanēs ik uz soļa un rēgosies ik uz acu mirkšķa.
Neapdalot Lauri.
Šoreiz Lauris ir apdalījis mūs. Šķiet ne tikai žūrija, bet arī raidījuma vadītājs ir saņēmis stingro rājienu no augšas. Ja neskaita misēkli ar sūrajām dzērvenēm, Lauris turējās godam.