- 2/16/25 05:21 pm
- Palasu Twitter - tur viss drūmās noskaņās, karš 'n shit.
Palasu Thread - tur viss uķi puķi, cik viss ir pasakains un mēs dzīvosim ilgi un laimīgi.
Nu tā arī tad es dzīvoju, ar vienu kāju sūdā, ar otru rozā ponijā... - 1 commentLeave a comment
- 2/16/25 11:37 am
- Šodien savilku kopā dažas lietas saistībā ar savām attiecībām ar ēdienu.
Man ir zināms trauma response pret vārdu salikumu "iet paēst". Es neesmu pret jaunu restorānu iemēģināšanu, cik nu esot vegānam tādas iespējas vispār ir, bet es noteikti to nespēšu padarīt par veselu pasākumu. Tam vienmēr būtu jānāk kopā ar iespēju satikt kādu cilvēku, parunāt, apmeklēt pasākumu, vai kaut kur aizbraukt. Un šo sajūtu es esmu dziļi integrējis sevī. Tā visdrīzāk ir arī manis paša autentiskā daļa, jo tanī periodā kad es staigāju pa krogiem, tas arī nebiju īsti es, tāpēc maz ticams, ka šī attieksme būtiski mainīsies, pat ja mazināsies trauksme, un man nebūs iekšējs dvēseles kliedziens - my god, un ko vēl mēs tur darīsim bez ēšanas?
Vēl es nemāku operēt ar tādu jēdzienu kā našķi. Tas visspilgtāk izpaužas brīžos, kad man tiek dots uzdevums "padomāt par našķiem", tādus sameklēt veikalā, rīkojot ballītes, vai apmeklējot ballītes. Vai nu es uzreiz izstājos no šīs rotaļas, vai lūdzu našķu kārotājam būt mazliet specifiskākam. Parasti jauniešu ballītēs ir diezgan daudz čipšu, kas mani turpina iekšēji sajūsmināt, jo čipši ir tāda kā sociālā līme, un tā kā jaunieši actually lieto mazāk alkoholu, es pat teiktu, ka čipši ir jaunais alkohols. Bet viss nav slikti. Man ļoti patīk un es atbalstu, kad cilvēki vēlas būt radoši, un ierodas ar kādu sevis gatavotu našķi. Zaļā mačas rulete būs mans top našķis ļoti ilgā laikā.
Bet noslēdzot šo caurmērā negatīvo vēstījumu, es arī nespļauju virsū ēdienam kā mīlestības valodai. Raffaello var kļūt par aizraujošu Valentīndienas rotaļu, skābmaize ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi mūsu mājsaimniecībā, un vakariņu ballītes mājās ir ļoti jauka lieta. But you kinda put an effort into that, nevis vienkārši apmaini naudu pret ēdienu. - 0 commentsLeave a comment
- 2/16/25 09:27 am
- man, piemēram, nepatīk, ja sarunas gaitā vairākas reizes viens un tas pats cilvēks uzrunā vārdā, jo īpaši, ja runātāji esam tikai mēs divi. nez, kurā skolā to māca, ka tas ir labi un pareizi.
- 5 commentsLeave a comment
- 2/15/25 09:00 pm
- šīs brīvdienas paiet, gatavojoties bērna dzimšanas dienas ballītei. centos atvieglot pasākumu, noīrējot telpas, lai nav bardaks mājās, bet galda klāšana ārpus mājas ir atsevišķa specoperācija, jo telpas jāieņem 30 minūtēs. uz rītdienu palika sagatavot kanapē maizītes, kaut gan nav ne jausmas, kā es tās aiztransportēšu, bet būs garšīgi, me thinks. un jānomizo mazie burkāniņi, jo patrāpījās ne tik svaigi, ka var ēst nemizojot. un ja bērni ieraudzīs čipsus, nez vai kādu vispār vēl interesēs burkāni? bet nu, manējam parasti garšo, tāpēc burkāniņiem būs būt.saku sev neļauties stresam par to, ka nekādīgi nepaspēt visu normāli salikt tik īsā laikā un vēl uzpūst balonus, un uzstellēt mūziku, tāpēc nav pat vērts mēģināt, un vienkārši turpināt iekārtošanu arī pirmajiem ciemiņiem ierodoties, galu galā, mēs tur būsim 3 stundas. Galvenais, uzklāt pirmo galdu bērniem, jo tiem mazāk pacietības. i think? vismaz saliet padzerties, pirms viņi sāk skraidīt.žēl, ka bērnu ballītes notiek bez garšīgiem padzerties priekš lielajiem, kā, piemēram, te:
- 2 commentsLeave a comment
- 2/14/25 11:38 pm
- Iedomājos, cik gan skaists dzīvoklis šis kādreiz ir bijis.
https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga/kengarags/bedlfc.html - 9 commentsLeave a comment
- : the whole pantry by the whole pantry
- 2/14/25 08:30 pm
- apple cider vinegar beidzās un darīju tā, kā lika - sāku gūglēt. par pašu bellu, par millu, par krosu ģimeni, par to, ar ko tad tas viss beidzās. skatoties, tā vien gribējās pusi varoņu nožmiegt. vai arī pat visus. man patika.
- 0 commentsLeave a comment
- dura
- 2/14/25 04:36 pm
- es esmu stipra un neatkarīga sieviete, gudra, protams, arī, tāpēc es vakar nopirku jaunus zābakus, lai rīt brauktu uz Berlīni pa smuko
vakar 2 stundas nostaigāju ar suņiem un viss bija labi, bet šodien, aizejot uz veikalu ap stūra, knapi atnācu mājās un uz abiem papēžiem man ir pamatīgas tulznas
kas nozīmē, ka es ne tikai nevarēšu vilkt jaunos un skaistos zābakus, tas nozīmē, ka man pat 10 gadus vecie izļurkātie dr martens berzīs - 3 commentsLeave a comment
- 2/14/25 03:39 pm
- Vai ir kāda atšķirība kraukšķī garšā, kad žagariņus cep taukos un kad eļļā?
- 3 commentsLeave a comment
- 2/14/25 09:59 am
- Sāku domāt, vai tas Power BI nav kaut kas līdzīgs Business Object Desktop Intelligence? Kādreiz es biju uz ļoti labu ievadkursu par šo, kur man viss pielēca un es visu sapratu, viņš pat sāka dot kaut kādus sarežģītākus uzdevumus, kurus viņš parasti pirmajā daļā nedodot.
Bet otrā daļa bija īsta bēdu leja. Pasniedzējs bija tas pats, tikai kursi norisinājās citā vietā - mūsu iestādē, kur datoru mācību klase ir tik liela un ekrāns tik tālu no pirmās rindas, cik iepriekšējā kursā tālu bija pati pēdējā solu rinda. :( Es tur neko lāga neredzēju, tāpēc man no tiem kursiem bija maza jēga.
Un tad man bija kursi tajā pašā datorklasē arī par Power BI. Es sēdēju vietā, kas bija vistuvāk ekrānam. It kā bija ok, bet pasniedzēja nebija tāda pati foršākā. Un atkal - viss bija tālu. Tad vēlāk izrādījās, ka mēs kaut ko nevaram izdarīt, jo mums nav tā advancētākā versija. Palika tāda drusku ne pārāk laba sajūta.
Man kursiem ir ļoti svarīgas divas lietas - lai ir labs pasniedzējs, kurš pats saprot un māk pastāstīt (līdz šim man vislabākā pieredze ir bijusi ar Baltijas datoru akadēmijas kursiem). Otra lieta - lai es redzu, ko tur rāda priekšā. Lai attēls ir pietiekoši liels.
Bet vispār jau ļoti labas mācības var noorganizēt arī tiešsaistē - atceros, ka excel pamatus (kaut ko jau es biju mācījusies universitātē, bet jau biju aizmirsusi) es tā īsti apguvu tiešsaitē kaut kādā vietnē LIIS. Tas cilvēks, kas bija tos taisījis, tam bija talants, jo tās fīčas es joprojām atceros. - 3 commentsLeave a comment
- 2/14/25 08:49 am
- Nu, ko, dārgie draugi, priecīgu Jums visiem Valentīna dienu!
- 5 commentsLeave a comment
- 2/13/25 09:42 pm
- Šobrīd ar Lauvu skatāmies tiešām foršu anime par futbolu, "BlueLock", un cita starpa tur tiek pieminēts, ka pēc iesistiem vārtiem spēlētājs nereti ir tā safārejies ("pumped"), ka nevar pa nakti gulēt. Šonakt man varētu būt līdzīgi. Esmu novadījusi savu pasākumiņu, viss izdevās, un cilvēkiem patika. Vāāāārti!
( ... tālāk ... ) - 1 commentLeave a comment
- 2/13/25 04:34 pm
- Sestdien jābrauc uz bērēm. Nomirusi tante - māsīcas mamma. :(
Lai Dievs dod pārdzīvot šo gadu. - 6 commentsLeave a comment
- King Gizzard & The Lizard Wizard Viļņā
- 2/13/25 01:14 pm
- Un runājot pat King Gizzard & The Lizard Wizard - viņi maijā būs Viļņā. Just saying. Ja nu likās, ka jūnijā ir par maz koncertu tepat Rīgā.
- 0 commentsLeave a comment
- Albumi digitālajā laikmetā
- 2/13/25 12:50 pm
- Heartworms ir izlaiduši debijas albumu, un pirmā dziesma tajā ir diezgan jocīga. Kas lika atcerēties par laiku, kad mūzikas primārais izplatīšanas veids bija ieraksti. Es pats mēdzu iegādāties kādu plati, taču mani ieinteresēja jautājums, cik svarīgi grupām joprojām ir izdot fiziskus ierakstus, un vai tā nav tikai tāda emocionāla un simboliska vajadzība. Jo albums pēc būtības imitē to, ka tam ir jāsatilpst kādā fiziski ierobežotā datu nesējā, bet faktiski nav nekādu ierobežojumu to visu pielāgot savam radošajam procesam - var izlaist divas dziesmas, var sarakstīt rokoperu, vai King Gizzard & the Lizard Wizard var ierakstīt piecu stundu garu džemu, nevis paziņot, ka tie ir trīs albumi.
Jāsaka, ka YouTube muzikālās minifilmas man tīri labi patīk kā trends. Es tās vērtētu pat augstāk par klasiskajiem mūzikliem, lai gan kaut kādā ziņā tās nav salīdzināmas lietas, jo vēstījuma forma ir pavisam citādāka. - 0 commentsLeave a comment
- 2/13/25 06:41 am
- Saistībā ar zināšanām un pseidozināšanām sportā. Es te nesen ģērbtuvēs dzirdēju ģeniālu stāstu. Stāsti ģērbtuvēs vispār visi ir ģeniāli, un ir labs materiāls teju veselai grāmatai, bet šis konkrēti ir par padomju laikiem un pirtīm. Viens džeks stāstīja, kā riteņbraucējiem padomju laikos lika sēdēt pirtī pa trīs, četrām stundām, un uz šo laiku katram tika izdalīta kaut kāda glāze ar kompotu, kas bija vienīgais, ko viņi varēja patērēt. Un es neteiktu, ka padomju sportistiem nebija starptautisku panākumu, bet man ir teorija par to, kāpēc šīs metodes strādāja.
Šobrīd ķermeņa kondicionēšana notik mazliet niansētāk. Mums visiem ir pulsometri, un mēs zinām, ka vēl bez spēka ir jātrenē arī ķermeņa mobilitāte. Case in point, mēs visi zinām, ka ir svarīgi stiepties, un ka regularitāte ir svarīgāka par intensitāti mobilitātes iegūšanai. Nav tā, ka, piemēram, braukšana ar riteni trīs reizes dienā nekondicionēja ķermeni braukšanai ar riteni, bet agrāk nevienam nebija padziļinātu zināšanu par dziļajiem muskuļiem, vai ko tādu. At best no laborotorijām nāca visādi pētījumi ar maziem zīdītājiem, ko varēja izmanto sporta sasniegumu uzlabošanai. Viss pārējais bija - ātrāk, vairāk, stiprāk.
Nu lūk, un mana teorija ir tāda, ka šīs oldskūlīgās metodes strādāja pēc mākslīgā intelekta algoritmu principa, kur atsijāja nepārprotami ģenētiski vājākos, kā arī tos, kuru griba bija nepietiekami spēcīga. Cīņu sportā ir tāda lieta kā "paņemt uz raksturu", kad cilvēks uzvar cīņu, piemēram, ar lauztiem kauliem. Nepārprotami iedarbīga metode, ja tavs pilnīgi funkcionālais pretinieks nav tādā pašā mentālajā līmenī tajā brīdī. Nu lūk, un man šķiet, ka visas tās četru stundu garās pirtis bija ne tik daudz fiziskās spējas uzlabošanai, bet tieši menālā kondicionēšana šādiem "paņemt ar raksturu" brīžiem. Kas, protams, bija diezgan svarīgs faktors, kad visi kolektīvi atsitās pret cilvēka čermeņa fizisko spēju stikla griestiem. Es domāju, ka šobrīd šī faktora nozīme mazinās dēļ tā, ka mēs esam ieguvuši daudz vairāk zināšanu par cilvēka ķermeni, un tāpēc arī treniņi šobrīd tik ļoti atšķirās no tā, kādi tie bija agrāk. Instagramā bija rīls par šo tēmu, kur ir sakombinēti kadri no vecām filmām, kurās džeki cilā akmeņus, un skrien augšā pa kalnu, un to kā šobrīd sporta zālē cilvēki staipa gumijas, un pilda vingrinājumus uz paklājiņiem. - 2 commentsLeave a comment
- 2/13/25 05:12 am
- Man laikam gribētos iemācīties par cilvēka ķermeni kaut ko vairāk. Lai gan dažas lietas man problēmas ir sagādājušas arī divdesmit gadus atpakaļ, bet šobrīd man gribētos spēt tās novērst un risināt arī bez iespējas tik līdz speciālistam. Daļēji tam ir sakars ar vecumu, varbūt ne tik daudz ar pašreizējo, bet vairāk ar neizbēgamo, daļēji tam ir sakars ar brūkošo uzticību visām institūcijām. Nav tā, ka es neticu, ka Latvijā ārsti ir spējīgi veikt sirds transplantāciju, bet problēma ir faktā, ka šie ārsti tieši ir aizņemti ar to, ka cīnās par cilvēku dzīvībām, un nenodarbojas ar muskuļu sastiepumiem, vai ko tādu. Mums parastajiem mirstīgajiem visā pārējā laikā ir pieejamas rindas, nekompetence un konservatīvisms. Es pat šajā sarakstā neiekļaušu ezotēriku, kuras dēļ mirst nevakcinēti bērni, vai cilvēki par autoritāti uzskata ārstu, kurš kaut ko bīda par pēcnāves pieredzēm.
Lūk, kāreiz spēja atšķirt ezotēriku no faktiem mani satrauc īpaši. Visvairāk es uzticos abiem saviem treneriem, īpaši jau mūsu mājsaimniecības kopējam trenerim, bet es nevarētu teikt, ka šī vide būtu atbrīvota no ezotērikas. Es respektēju šo cilvēku iegūtās zināšanas, un vēlmi tās turpināt attīstīt, bet visas tās ledus peldes un jocīgās diētas ir tāds bulšits. Vēl bez sekošanas moderniem trendiem, no kuras neviens no mums nav pasargāts, man ir aizdomas, ka abiem treneriem kopīgā autoritāte ir viens treneris, kas ir daudzcīņas olimpietis, kas pats par sevi nav slikti, bet visdrīzāk liecina arī par zināmām robežām savas izpratnes veidošanā. Varbūt man nav taisnība, bet arī tad paliek neatrisinātā problēma, ka es nevaru visās dzīves situācijās paļauties uz šiem diviem cilvēkiem. Man ir jāspēj interpretēt analīžu rezultāti, kaut kādas jocīgas sāpes, kuras vislabāk un bez valodas starpniecības es varu izskaidrot tikai sev, un vispār novērtēt to, uz ko es konkrētajā brīdī esmu vai neesmu spējīgs, un kas man visvairāk būtu vajadzīgs. Un tā nu es nonāku milzīgas informācijas priekšā, kur daļa no tās ir grūti interpretējami fakti labākajā gadījumā, vai ezotērika sliktākajā. Un formāla izglītība mani neinteresē, jo es negrasos kļūt par ārstu, jo pilna pasaule ar labiem cilvēkiem, kuri vēlas mācīties no savām kļūdām pat elementārās lietās, un maizes darbs man jau ir.
Bet tā visa pagaidām ir tāda teoretizēšana par to, kā es tērēšu savu "brīvo laiku", jo man nav citu hobiju un interešu dzīvē. Lai gan pirmo palīdzību noteikti vajadzētu atkārtot. Kā minimums to Anniņu būtu jāmāk elpināt, lai sūdu gadījumā viņu varētu aizgādāt vismaz līdz tam ārstam, kas māk to sirds transplantāciju. - 8 commentsLeave a comment
- 2/11/25 07:01 pm
- tikko atcerējos, ka aizmirsu aizbraukt uz pakomātu pēc paciņas.
pēc paciņas, karl! - 0 commentsLeave a comment
- 2/11/25 06:53 pm
- man liekas, viena no manām biežākajām frāzēm darbā pēdējā laikā ir "es neatceros" vai arī "es aizmirsu".jo es vairs nespēju noturēt visu info galvā. un ja tas nav pierakstīts, tas tiks aizmirsts.citreiz tas tiek aizmirsts arī, ja tiek pierakstīts.kamēr nekas traks nav noticis, tas arī nav nekas traks, bet citi, iespējams, jau domā, ka atmiņa man kā zelta zivtiņai. bet es domāju, ka, iespējams, nevienam citam nav baigi daudz laika, ko veltīt domām par mani.
- 2 commentsLeave a comment
- 2/10/25 07:42 pm
- Jāpajautā cibiņiem kadā īsti ir pieredze ar savu iepriekšējo auto pārdošanu, kā veicies pašiem, varbūt varat ieteikt kādu servisu, kas nesāpīgi un jauki to nokārto?
- 8 commentsLeave a comment
- Mūzika: HVOB & Winston Marshall – The Blame Game
- 2/10/25 06:17 pm
- Man ir zināma vājība pret vokāliem duetiem, domāju, ka ne man vienam, bet ne pārāk bieži es ar tādiem esmu saskāries elektronikā. Vārdi šai, sauksim to par dziesmu, ir diezgan askētiski, bet šeit primāri ir noskaņa. Kam patīk Mumford & Sons, tas drošvien arī zina, kas ir Winston Marshall, bet tas laikam šeit nav galvenais.
https://www.youtube.com/watch?v=v2vXMI6Xj-g
( ... ) - 0 commentsLeave a comment
- 2/10/25 06:27 pm
- noskatīju, tātad, savu philips rokas putekļu sūcēju.noformēju pirkumu, ko nomaksāt trīs vienādos maksājumos bez pārmaksas.un gaidīju 17. februāri, kad to solīja atvest man uz mājām.šodien kurši raksta, ka viņu piegādātājs vairs nekad nepiegādāšot šo modeli. piedāvāja kaut kādas galīgi kreizī alternatīvas (ar putekļu savācēju apakšā! kam tad tas vajadzīgs?). nu kā tā?!bija pārāk laba cena, lai būtu patiesi, heh.
- 0 commentsLeave a comment
- Viļņa
- 2/10/25 10:16 am
- Tā vietā, lai atkal vārītos par visumu un cilvēku jocīgo dabu, dažas piezīmes par Viļņu.
Nothing but Thieves noteikti ir grupa, uz kuras koncertiem iet atkal un atkal. Viņu daiļrade spēj deliverot spektrā no liriskām balādēm līdz roķīgiem blāstiem, un grupas cilvēcība nespēj atstāt vienaldzīgu. Vismaz tos cilvēkus zālē, kas vēl ir pie cilvēcīgas samaņas. Es gan neteiktu, ka Compensa koncertzāle ir pati labākā vieta koncertiem, bet ir ok. Mēs vismaz Bolt Drive dabūjām gan uz konecertzāli, gan atpakaļ uz centru. Šaubos, ka Rīgā pēc kāda koncerta varētu dabūt transportu tik vienkārši.
Bolt Drive vispār tika izmantos drusku vairāk, kā būtu pieklājīgi, taču Lietuvas galvaspilsētas ziemas ir drusku skarbākas, un pārvarot smieklīgus attālumus ar auto, no pēdējām 15 minūtēm Viļņā ir iespējams izspiest vēl mazliet vairāk. Vēl Bolt Drive mūs izglāba no palikšanas bez vakariņām, jo izkāpjot no vilciena, un ar auto aizbraucot uz pēdējo atvērto vegānvietu, mūs tur pabaroja, neskatoties uz to, ka virtuve bija "slēgta" jau septiņas minūtes.
Un iespēja nokļūt Viļņā ar vilcienu ir ļoti jauka opcija. Būtu, protams, jauki, ja vilciens kursētu mazliet biežāk, vai vismaz mazliet citos laikos, bet tas tomēr ir labāk kā nekas. Lux Express vietas pie galdiņiem ir fine, bet jāsaka, ka vilciens tomēr mazās detaļās ir jaukāka pieredze, un Lux Express ar laiku ir palicis mazliet sliktāks kā pirms desmit un vairāk gadiem, kad man regulāri sanāca braukt uz Tallinu.
Par vegāniem draudzīgām vietām runājot, RoseHip Vegan Bistro joprojām eksistē, joprojām ir lieliski, un bija vienīgais glābiņš ne tikai ierodoties Viļņā, bet arī deliveroja brokastis, kad svētdien pirms došanās mājās divas citas brokastu vietas bija pilnas.
Savukārt brokastu vietas, kurās izdevās dabūt brīvu galdiņu, bija Pirmas Blynas. Tā varbūt nav pati glamūrīgākā vieta brančiem ar mimozām, bet kad tu pēdējo reizi esi ēdis savu brokastu milzu pankūku baznīcā? Un cik bieži tu no vegāna varētu dzirdēt, ka šis humuss (tas, kas ēdiens, ne mēslojums) ir kaut kā īpaši garšīgs? Un cik bieži tu vari arī sajusties labi par to, ka tu ne tikai esi bijis foršās brokastīs, bet arī atbalstījis kādu sociāli svarīgu iniciatīvu? Šo visu delivero Pirmas Blynas. Otro kafiju gan mēs gājām izdzert vietējā kafijas tīklā. And yet, neskatoties uz kāda ieteikumiem par "labāko kafiju Viļņā", man RoseHip kafija patika labāk kā vietājā kafijas tīklā.
Joprojām ir MO muzejs, lai gan es tur biju pirmo reizi. Joprjām ir Halės tirgus, kur varēja dabūt empanadas ar seitanu, un visas pārējās vegānu un nevegānu izvirtības. Ja Depešu kafijai nebūtu tik generic nosaukumi un iepakojumi, varbūt mēs kaut ko nopirktu dāvanā kādam Depeche Mode fanam. Savukārt ja man būtu līdzi kādi labāki ēdiena trauciņi, es drošvien Rīgā ierastos ar kādiem korejiešu marinējumiem. Joprojām ir vaļā un nav mainījies arī Dėvėti bārs. Pēc koncerta man gribējās iedzert tieši vienu garšīgu alu nepretenciozā atmosfērā, un mēs tur nebūt nebijām pēdējie apmeklētāji. Kokteiļus (alkoholiskus) ar saldējumu varēs mēģināt nākamajā Viļņas apmeklējuma reizē.
Šo jau gandrīz var uzskatīt par reklāmu, bet ja kādam interesē naktsmītnes askētiskā, bet ļoti stilīgā un tīrā studio tipa pagrabiņā, kas atrodas uzreiz aiz pilsētas mūriem, un netālu no stacijas un tā paša tirgus, tad Milda ir superhost, kas attālināti un profesionāli tevi izmitinās. Noteikti ir būts jaukākās vietās, bet reti kad sanāk izbaudīt komfortu tajā līmenī, kas ne milimetru nepārsniedz tavas nedēļas nogales pieticīgās vajadzības. Mēs vēl, protams, varējām mēģināt izmasgāt koncertā ar alu aplieto hūdiju, tad tas būtu vēl drusku tuvāk perfektam match. - 0 commentsLeave a comment
- 2/9/25 08:22 pm
- izleca raksts par glikozes revolūciju, tur komentē dietoloģe or smth un cita starpā ideāli, ja nedēļas laikā varam iekļaut ēdienkartē padsmit dažādus dāarzeņus
es nosaukt padsmit dārzeņus knapi varu, kur nu vēl iekļaut ēdienkartē. es tāda viena neizdevusies? kādi ir jūsu to go dārzeņi?
Man parasti mājās ir:
brukāni
ķirbis
kāposti
pastinaki
fenhelis (tas skaitās dārzenis vispār?)
no svaigiem tas arī viss
vēl saldēti brokoļi, kaut kāds parastais dārzeņu mix, āzijas dārzeņu mix un edamame pupiņas. un spināti, kas arīt taču nav dārzeņi.
nu, un tomāti, paprika
kartupeļi noteikti, ka neskaitās
apzinos, ka man nav nekādi kāļi un kolrābji, jo nezinu, ko ar tiem iesākt, vai cukini, kas man liekas price/performance nederīgi
bet ko es vēl laižu garām? - 40 commentsLeave a comment
- 2/8/25 04:40 am
- Komunisti satrakojušies, ka kāds atļaujas viņu korumpētās, totalitārās pakaļas ravēt laukā. Tas ir drauds "viņu demokrātijai".
- 3 commentsLeave a comment
- Arī tehnokrātiem ir jūtas
- 2/7/25 10:54 pm
- Tehnokrāta parodija tik ļoti sapsihojies par necieņas izrādīšanu viņam (gudrajam, visu zinošajam un nenormāli asprātīgajam), ka zaudējis pēdējās lasītprasmes paliekas, daļēji piedēvējot man tekstus, kurus viņam adresēja
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
hedera, pārējo vispār samurgojot.
P.S. Ekrānšāviņš saglabāts, gadījumam, ja atkal pa kluso norediģēs savu ierakstu.
upd. Un nav ne mazākās šaubas, ka sašutuma pilns ieraksts par to, kā visi tik ļoti nīst Masku ir efektīvākais veids parādīt, ka nepavisam neesi Maska fanbojs. :D - 0 commentsLeave a comment
- 2/7/25 06:59 pm
- Latest posts ierastā aina - Tvaiķenē atjaunots interneta pieslēgums!
- 4 commentsLeave a comment
- "But, outside the realm of business, these men are stupid."
- 2/7/25 02:46 pm
- Stāsts par oligarhu, kurš palīdzēja nacistiem tikt pie varas un pēc tam aplauzās.
- 38 commentsLeave a comment
- : 2025
- 2/6/25 07:41 pm
- nedomāju, ka piedzīvošu kaut ko tādu, bet - buffy the vampire slayer, iespējams, augšāmcelsies!
- 2 commentsLeave a comment
- 2/6/25 03:43 pm
- Tas, kas šobrīd notiek ASV, ir demokrātijas iznīcināšana, varas sagrābšana un autokrātijas/oligarhijas veidošana.
Sekojot līdzi notiekošajam ziņās, lasot par katru atsevišķo Trampa un Maska gājienu, brīžiem var būt grūti saskatīt, cik traģiska ir kopaina. Šeit diskusija ar vēsturnieci un žurnālisti Annu Aplbaumu, kur ļoti labi apkopots viss noteikošais, kā arī viss tiek analizēts vēsturisko precedentu kontekstā. Video ir 1 stundu garš. Sevišķi iesaku noskatīties tiem, kuriem šķiet, ka varbūt nav tik traki. - Comments have been disabled for this post.
- 2/5/25 08:08 pm
- also, izrādās, ka ir diezgan liels izacinājums noskatīties american psycho ar mazu bērnu mājās. tā jau neko, bet jābūt gatavam ātri nopauzēt un pievērt ekrānu.
- 1 commentLeave a comment