Es šodien pie krustojuma redzēju ļoti jauku meiteni. Viņai bija gari vijīgi mati un rudenīgi pāri rokai pārmesta plāna jaciņa. Viņa skatījās uz balodi, kurš netraucēts, no dzīves pamestas drazas strēmeles mēģināja sev saknābāt maltīti. Viņa tā skatījās tā dzīvi un patiesi smaidot. Man likās, ka cilvēks, kurš tā jauki smaida skatoties uz parastu balodi, noteikti ir labs cilvēks un šī smaida dēļ man viņa ļoti patika.
Un vēl viņai bija liels dibens, tāpēc arī viņa man patika.